man šķiet, ka es esmu pilnīgi un absolūti nenormāla, un tas nekonstruktivi maniakālais veids, kādā es lielākoties daru lietas, kas ir tik ļoti atkarīgs no iedvesmas un noskaņojuma, tas vienmērīgas disciplīnas trūkums, kas nāk komplektā ar spēju iedvesmas vai maģiskas koncentrācijas brīžos piespiest sevi tiktāl, ka varu strādāt un producēt ģeniālas lietas, kad nevaru noturēt vaļā acis, es brīžiem pati sevi fascinēju

iespejams, es esmu raķete,
man nav piemerots pastāvīgs un vienmērigs ilgtermiņš, es esmu jūra un vienīgais pastavīgums manī ir šūpošanās un viļņošanās

haha

skolotāj, skolotāj, nevajag raudāt

šobrīd gan jūtos kā smieties, tā jau labi, ja rīt būtu ned.nogale, viss būtu perfekti, ir plāni, lai tik atrodas enerģija istenošanai

un vispār, cilvēkiem taču jāmācās sevi disciplinēt, vai ne, noskaņojums, šmoskaņojums, jāvar būt produktīvam vienmēr - lūk arī labs mērķis