ar brāli noskatījāmies "maleficent". mani, protams, idejiskā līmenī ļoti priecē visai uzkrītoši parādījusies tendence beidzot, runājot par "patiesu mīlestību", pārstāt pievērsties tikai romantiskām jūtām un rādīt kā svarīg(āk?)u un patiesu ģimenes - māsu, brāļu, vecāku, "krustvecāku", utt. - mīlestību (tai tematiskajā bērnu/jauniešu fantāzijas filmu noskaņā uzreiz kā piemēru varu minēt "brave" un "frozen", gan jau, ka ir bijis vēl kaut kas), jo sevišķi tas, ka šī vēsts tiek pasniegta jaunākajai auditōrijai, bet visādi citādi filma bija visai meh. nevarētu gan arī teikt, ka biju cerējusi uz kaut ko īpaši citu, hahah.