viena no manām mīļākajām sajūtām ir, kad, ejot pa kādu grumbuļainu virsmu, ar pēdas purngalu gadās aizķerties aiz kāda kukuržņa vai akmens, vai kā cita, tā kā paklupt, bet klupšanas procesā sevi ar to pašu kāju noķert un droši atbalstīties uz zemes pēc tāda īsa nestabilitātes un gandrīz kritiena momenta.