iesāku dienu ar asā pipara iesmērēšanu acī (ēdu piparus un paberzēju aci ar pirkstu, ar kuru biju grābstījusies pa burku). gan jau, ka latviešiem ir kāds ticējums par to, ka tad, ja no rīta jāraud, diena būs izdevusies.
plus, šis nav ne tik tizli, ne tik ļoti ilgi nepatīkami, kā tad, kad pirms vairākiem gadiem nejauši ielēju sev sauju šampūna tieši acī, tā ka kopumā varu justies progresējusi nevēlamo-vielu-kontaktā-ar-aci-patstāvīgas-novešanas ziņā.