ублюдок's Journal

Par slēptiem ierakstiem
Vot pašcenzūra bļe. Sacerēju biedram pilsonim

unpy komentāru, kur šis visus mūs aicināja būt skeptiskem pret visu. Tā teikt doverjai, no proverjai princips. Un ko šis? Kļūda... nevar nokomentēt un vispār ej bekot. Tad nu lai pļūtījiens neiet zudumā:

Redzi biedri pilsoni, Tavi spriedelējumi ir nepedagoģiski un kaitē pilsoņu morālās stājas noturībai. Varu to apgalvot iz akadēmiskās pieredzes. Skeptiski redz uztvert aicinās. Ha, katram mazam pilsonim skeptiska uztvere ir pirmais solis ceļā uz nemieriem, purpināšanu un tā vietā lai mestu biļetenu urnā, mazais vēl sadomās pie akmeņiem ķerties.

Par akadēmisko pieredzi runājot. Bija man pie tā saucamā politikas guru Andra Runča ne ta pētījums auditorijai jāprezentē, ne ta kas. Nu kaut kāds darbelis, kas kaut ko analizētu par 2001. gada pašvaldību vēlēšanām, partijām, programmām un eventuālo iznākumu kaut kādas konkrētas pašvaldības ietvaros. Kaut kāds pirmsbeigu kurss tas bija un kaut kāda drosme man ar jau bija uzsūkusies, lai varētu kaut ko mēkšķēt auditorijas priekšā. Tā nu es savācos viskautkādus materiālus, aprunājos gan ar iekšā tikušajiem, gan ar aiz borta palikušajiem deputāteļiem. Balansam tā teikt. Papļāpāju arī ar izbijušo mēru, par to Kargina lietu, vēl šo to, un kas interesantākais, nonācām līdz svaigi ievēlētajam Ančānam. Ančāns savā bukletā bija rakstījis vienu, zinoši avoti teica ko citu, par motīviem es domāju. Tā nu es iesāku savu spīču, nonācu līdz Ančāna buklētam un ar vārdiem :” skeptiski paraugoties uz šā darboņa programmu un reālajiem, pirmajiem pēcvēlēšanu darbiem...”. Tad sekoja mans stāstījums par Ančāna piesliešanos vadošai koalīcijai kur balvā bija kaut kādas komitejas vai komisijas vadīšana un tā tālāk. Manu skepses un apsūdzību pārpilno vāvuļošanu pārtrauca akadēmiskais mācībspēks, paziņojot, ka man ir jāvērtē programma ne ta realizētās politikas kontekstā ne ta ko, a mani apsvērumi par objekta patieso darbību un tās motīviem nevienu šeit nepisot. Nu jā, vārdu „nepist” viņš nelietoja gan.

No tā izriet, ka jau ūķī mūs māca klausīties vārdos un neskatīties darbos. Un, ja Tevī ir kaut kripatiņa skepses, Tev paliek grūti dzīvot, jo izlasot kārtējo, it kā nevainīgo ziņu vai IUB paziņojumu, skaidri apzinies konkrētās situācijas patiesos cēloņus un sekas. Za ģeržavu obidno...