Tuesday, November 6th, 2007

Time	Event
12:04p	par japāņu kino Vakar vakarā, atvilcies savā midzenī no pagultes izķeksēju man nezināmā veidā tur nokļuvušu pusizdzertu WildTurkey pudeli. Kā jau liels kārtības mīļotājs novietoju to uz galda, jo, manuprāt, pudelēm, pat ar lētu viskiju, nepiedien mētāties pagultē. Vērojot nedaudz perversi uzzīmēto tītaru apsvēru par un pret. Ledusskapī rodamais ledus un kola viennozīmīgi liecināja par, savukārt kaut kas lika domāt pret. Kaut kas zaudēja nevienlīdzīgā cīņā, un lai savu dekadenci darītu kaut nedaudz glamūrīgāku, kolas, viskija un ledus maisījumu izrotāju ar ko līdzīgu lietussardziņam, ko uz ātru roku pagatavoju no zobu bakstāmā un izlietota tramvaja talona. Atlaidos dīvānā un piemiedzis acis iemalkoju aizdomīgo brūvējumu. Tā kā improvizētais lietussardziņš sāpīgi iedūra vaigā, visai pikts to aizsviedu projām. Kad glāze bija tukša ieklausījos sevī. „Labs maita!”, nodomāju un steberēju sava aveņkrāsas ledusskapja virzienā pēc nākamās porcijas. Pa ceļam atcerējos uz virtuves galda guļošos DVD, kurus pagājušonedēļ neizprotamā vājuma brīdī biju pasūtinājis no e-bay. Vispār iekš e-bay parasti notiek neizprotami pasūtinājumi, reiz pateicoties tikai šipmenta ierobežojumiem paliku bez lielā Lego komplekta, kur finālā varēja uzbūvēt pamatīgu džipu ar tālvadības pulti. Par DVD, nezinu kā es aizrakos līdz viņu treilerim, bet tas man patikās, un mans uzdevums bija šo filmu redzēt, lai tur vai kas. Gluži tā pat, kad kino „Ilga” izrādīja Rembo pirmās asinis videozālē, spītējot vecāku aizliegumam iekrāju vairākas pusdienu naudas un nobastojis stundas iepazinos ar jauno amerikāņu varoni. Otrā tītara porcija arī bija pēdējā, jo lai skatītos filmu japāņu valodā ar angļu subtitriem, viegli reibinošas šļuras nav īstie sabiedrotie. Jāatzīst, ka tas nav kino, kādu es biju radis redzēt. Jāatzīst, ka bija visnotaļ jocīgi, bet viennozīmīgi – baisi aizraujoši. Kā bija rakstīts viņu anotācijā, veiksmīgākā mangas ekranizācija cilvēku izskatā. Nu ķipa, kā Spaidermeni no komiksiem un muļķikiem uzlika uz ekrāniem, tā arī mazie šķībie ņaudētāji nav stāvējuši dīkā, un uztaisījuši savu versiju ar saviem varoņiem un viņu piedzīvojumiem. Man grūti tā nospriest vai tas ir afigkino vai hujigkino, bet tādu man nebija nācies redzēt, un man patika. Lieku 5. Un, filmai ir divas daļas! Un kā Jums šķiet, vai man ir arī otrā? Ir , ir, ir  Ticu, ka mazheks arī patiktu. Dodu noskatīties maiņā pret balzāmu ar kolu. Viens disks, viens kokčiks. A diski ta divi. He he he. http://www.youtube.com/watch?v=SJ9UatoNiME (3 Comments | Comment on this)
2:23p	par otrdienu pēcpusdienām Biju pusdienās. Ir dienas, kad es esju pusdienās, nevis lai garlaikoti sūktu novadējušos alu un caur cigarešu dūmiem censtos ieraudzīt apteksni, kura iespējams tieši tagad steidz pasniegt manu liellopa karbonādi šefa mērcītē*, bet gan, lai piestumtu savu fiziski vāji attīstīto augumu ar fundamentālām barības vielām. Šādas gastronomiskās orģijas parasti ir iespējams tikai latvju makdonaldā Lido, kur porcijas un deserta pievarēšana varētu sagādāt problēmas pat manam tēvam, kurš kā zināms ir visnotaļ liels izēdājs. Iznākot no ēstuves es sajutu aizdomīgu spiedienu pakrūtē, kas man lika pārdomāt negausīgas rīšanas kaitīgumu. Nelaimīgi nostenējies un pa vējam palaidis smeķīgu pirdienu tenterēju atpakaļ uz darbu. Tiponot atceļā es atcerējos, ka reiz kaut kur biju lasījis, ka savulaik kazaki vodku esot dzēruši tamdēļ, lai vieglāk gremotos. Jāatzīst ka šīs atmiņas bija tikai vāja maska manam patiesajam nolūkam iedzert, un kalpoja kā aizbildināšanās ar gremošanas traucējumiem, asinsrites uzlabošanu vai vienkārši sasildīšanos pēc aukstas pastaigas. Tā nu es ieslīdēju stūra botē un labsjūtas gaidās piemiedzis acis pārlaidu nesteidzīgu skatienu pār plauktiņu, kura dēļ veikalu taisa ciet pl 22os. Arī šoreiz esmu bijis ļoti radošs, un ņemot vērā savu rūgto pieredzi ar lietussardziņu no zobu bakstāmā, šoreiz biju piesardzīgāks dekoru izvēlē. Es tagad varētu pažēloties par to cik gan man daudz jāstrādā, bet tā manu dārgo lasītāj būtu liekuļošana, un kā zināms uzticība mūsu starpā ir svarīga. Tamdēļ teikšu godīgi, ja arī ir jāstrādā, tad tagad to es nedaru un gatavojos laiskai pēcpusdienai ko nespēs iztraucēt neviens satraukts klientelis vai sazin kas vēl. Tikai es un Tu, manu dārgo lasītāj, tādā viegli neķītrā, intīmā gaisotnē. cheers *Caramel Rouge, rekomendēju (4 Comments | Comment on this)

<< Previous Day

2007/11/06 [Calendar]

Next Day >>