ублюдок's Journal

Par ekrāna laimi
Atcerējos draugi par ko Jums gribēju pastāstīt. Tieši tagad pīpētavā apspriedām horrorīgākos notikumus un tas ko gribēju Jums stāstīt kak raz bija topa augšgalā.
Esmu jau stāstījis par blondām kaziņām kaut kādos amatos, kas cilvēkiem kam jāstrādā šā vārda tiešajā nozīmē, maisās pa kājām un sataisa vairāk sūdus nekā piektajā gadā.
Kādu laiciņu atpakaļ pie glāzītes patarkšķēju te ar dažiem, sauksim to par tirdzniecības parku, nomniekiem. Nu kā žīdiskais andeļmaņu buziness attīstās un tā. Runājām arī par blondām kaziņām, kuras nevēlēdamās samierināties ar norietošo skaistumu joprojām meklē sevi un alkst sabiedrības uzmanības. Nu jā, sabiedrības uzmanība parasti ir vērsta uz tiem kas žurnālos un tēvēkastē smaida pērļbaltus zobus un dzerot šampanieti apkaisās ar rožlapiņām. Par tiem tur, kuru dzīve kā medutiņš tek pār koka karotīti. Un blondām kaziņām arī gribās, ai, kā gribās, jo ja pirms tam viņas bija radītas lai vadītu, tagad- lai būtu mīlētas. Visu mīlētas un apbrīnotas. Ai, kā viņām to gribās, ai ai ai. Un neliešu uzmācās ar garlaicīgiem darbiem un uzdevumiem un nesaprot, ka viņas smalkā dvēsele ir radīta kam cēlākam. Nu vismaz PDz vākam un šampanietim rožu ziedlapiņu ielenkumā. Tā nu dumjās zuzes kaut uz vēdera lien, bet savu dabūs. Tā arī blondā kaziņa, atradusi savu ceļu uz atzinību piemirsa par pienākumiem tirdzniecības parkā. Viss bija tik mazsvarīgs ceļā uz lielo ekrāna laimi. No tirdzniecības parka viņa aizgāja, ekrāns stāsta par jaunatrasto aicinājumu un laimi, delfu orākulam gan būtu cits viedoklis, bet tas lai paliek. Tagad ir, tagad viss ir štokos! Ir ij PēDzē, ij tēvēkaste, ij godalgota vieta horrorīgāko notikumu topā pēc tam kad es kļūdas pēc uztrāpīju uz raidījumu „Dejo ar zvaigzni”

Post Scriptum. Autors joprojām nesaprot kāda skābputra ir raidījuma Dejo ar zvaigzni producentu galvās ja var uztaisīt kaut ko tik sviestainu. Šāda kvalitāte piedienētu kaut kādai TV Dzintarei kur Sesks var kameras priekšā izdejoties, bet nu ne jau valsts apraides stacijai.
Post Scriptum 2. Ak Iveta, Iveta...ko pēc tam?