ублюдок's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, February 20th, 2004
| Time |
Event |
| 10:11a |
Par mājiniekiem
Manas Jūrmalas rezidentūras apsardzes priekšnieks ir dzērājs. Viņš jau gan atļaujas piešvilpties tikai tad, ja es vai sencis viņu sacienā, pats viņš sev šmigu negādā. Vēl viņš ir dzejnieks, garajās nakts dežūrās tiek sacerētas dažādas balādes un sirdi stindzinoši meldiņi. Parasti tas notiek ja ir pilnmēness. Nezinu, kāpēc viņš joprojām nav atlaists, bet nereti viņš pret savu darbu izturas ļoti pavirši, kaut vai pēdējos ziemassvētkos paņēma sev nesankcionētu atvaļinājumu un vienkāriši devās prom, neatstājis ne rakstu galiņa kur viņu meklēt. Pēc nedēļas ilgas prombūtnes jams pārrodas izbadējies, klibs un ar aizplēstu ausi, bet var redzēt ka ir atvilcis ne pa jokam, jo smaida. Parasti pēc atvaļinājumiem viņš ir īpaši darbīgs un saimniecisks. Paēdis, izgulējis atvaļinājuma uzdzīves pēdas viņš jusdams zināmu vainas apziņu ar dubultu sparu metas mājas darbos, gan perimetru pārbaudīt, gan nejaušus garāmgājējus brīdināt par apsargājamu teritoriju.
Un kas interesantākais, zem viņa skarbās, muskuļotās ārienes, kas liek nodrebēt pat visdrosmīgākajam kramplauzim, joprojām slēpjas maiga un viegli ievainojama dvēsele, varbūt tas man liek domāt, ka šis milzīgais vilku sugas suns Ufo ir dzejnieks. | | 11:20a |
Par biroju frīkiem
Rītdienas rīts solās būt brīvs, vismaz līdz 15iem. Braukšu uz tēva kantori, tur noteikti atradīsies malka ko paskaldīt, dēļi ko pakrāmēt, vai vismaz varēs iet palīgā večiem mainīt Belarus traņķim resorus.
Kaut kā jāizbesījās.... | | 5:48p |
Par Depo
Radies priekšstats, ka vidējais statistikais cibiņš apmeklē naktslokālu Depo, un ja man sagribētos satikt randomu cibiņu, tad jādodas tik tur. Atzīšos, nekad neesmu bijis, bet lasot komentārus par šo vietu vesela gada garumā, kur tiek stāstīts, ak cik gan kruts tuss bij iekš depo, gribot negribot vienreiz tur būs jāaizčāpo.
Palasījos, ka tur esot bijis Nirvanas vakars, apskatījos savos mp3 arhīvos un sapīcis konstatēju ka Nirvanas tur nav (tagad jau ir). Mājās bija vesela čupa ar kasetēm. Savulaik, japāņu kasešu magnetafons ar mistisku vadiņu bija pieslēgts pie Rīgas radio rūpnīcas pastiprinātāja, tas savukārt tālāk pie “deviņdesmitniecēm” un dzīvokli piedārdināja Nirvanas trokšņi. No tiem laikiem man ir palikušas ar divniekiem piesētas vidusskolas liecības, garmatainas bildes un baltās rētas uz kreisās rokas, kur var labi saskatīt vienas drostaliņas vārdu un anarhijas zīmi. Imho, roku graizīšana ir bijis viens no lielākajiem tupumiem ever, ko esmu sastrādājis, jo katru vasaru, šīs rētas smuki balo uz brūni nosauļotas rokas. Vēee , tas ir tik pat debili cik tetovēties, jo ja šobrīd šī zīme vai vārds, ko ietetovē rumpī tev ir būtisks, tad diez vai tā būs pēc gadiem desmit vai divpadsmit |
|