|
Novembris 12., 2006
00:55 tā ir vienmēr, vispirms dusmas - nezinu cēloni, bet iemesls var būt vienalga kas, un pēc tam, pēc tam skumjums par visu, lasu cilvēku dienasgrāmatas, un saraudinos, tagad te slapju seju, un kamols no kakla tinas līdz ausīm, labi, ka lietus un slapjš sniegs, patīk man slapjdraņķis, kailsala baidos, nav depresīvāku laika apstākļu kā kailsals, un turklāt - mikrorajonā, kā nez pārziemot, aptumsums pāri klājas, nekas, nekas, pāries, tās jau tikai tādas parādības, ne jau čūskas, koku ēnas uz sienas un tikai
|
Comments:
par kuru tad vēl ir vērts raudāt, izņemot mani?
viens cits cibinjsh, bet draugos elvee dinchenee ieraxtiijis
ā tur nu jā tur jau sirdi vieglāk saplosīt te jau tomēr drošāk takas iestaigātas un dzīvnieki jau slaktēti nemērā asenis kokos iezīmētas acis vēro vai nenāk pagāni tāpēc jau var to salūtu iešauties pagrabā apgrābstīt kartupeli |
|
|
Sviesta Ciba |