|
Novembris 12., 2006
putnupr | 00:55 tā ir vienmēr, vispirms dusmas - nezinu cēloni, bet iemesls var būt vienalga kas, un pēc tam, pēc tam skumjums par visu, lasu cilvēku dienasgrāmatas, un saraudinos, tagad te slapju seju, un kamols no kakla tinas līdz ausīm, labi, ka lietus un slapjš sniegs, patīk man slapjdraņķis, kailsala baidos, nav depresīvāku laika apstākļu kā kailsals, un turklāt - mikrorajonā, kā nez pārziemot, aptumsums pāri klājas, nekas, nekas, pāries, tās jau tikai tādas parādības, ne jau čūskas, koku ēnas uz sienas un tikai
|
Reply
|
|