|
Aprīlis 20., 2012
01:58 nezinu kāpēc, bet jau kopš bērnības man ir bijusi sajūta, ka vienīgā valsts, uz kuru gribētu emigrēt, ir Igaunija. varbūt tāpēc, ka bērnībā tā bija kā sapņu zeme, jo no turienes reizēm kāds atveda pepsikolu, fantu, marmelādi tūbiņā, košļenes un tml., un cilvēki runāja riktīgā ārzemju valodā.
|
Comments:
uzmanies, bērnības sapņi mēdz piepildīties :D
jā, var jau būt, ka pensijas gados apprecēšos
"pepsikolu, fantu, marmelādi tūbiņā, košļenes un tml.," mana bērnības ikdiena:)
+ salmiņi Kōrsik, tūbiņā Kosmoss, krabju nūjiņas...utt.
laimīgais:)
bet Tu jau dzīvoji gandrīz Igaunijā
Toties no galvaspilsētas veda Rīgas maizi (nezinu kādēļ, jo tagad saprotu, ka tā bija sūdīgāka kā vietējās ceptuvēs ņemta vēl silta) un biezpiena sieriņus.
mums sieriņus tepat rīgā mikrorajonā pieveda apmēram 1x nedēļā, un tad vēl valmieras desas un saldējumus gan no rīgas, gan citiem kombinātiem |
|
|
Sviesta Ciba |