|
Augusts 9., 2010
putnupr | 18:00 izlasot viipsna postu, atcerējos, kā mēs savlaik zvanījāmies. draudzenei tēvs bija futbola treneris un viņam bija bieza klade ar zēnu koordinātēm, tad nu arī visiem pēc kārtas zvanījām. iepazināmies ar vairākiem, gājām arī tikties, nu, ne jau kaut kā intīmi, bet hihihī-hahahā. bija arī citur iegūti telefona numuri. zvanījāmies arī tēliem no ansambļa "Nejautā" un vēl visādiem. Daži pateica arī mājas adreses, tiem sūtījām vēstules, savas fotogrāfijas un vēl šo to. Reizēm nesām smuki iepakotus visādus štruntus - dāvaniņas. Vienam uzdāvinājām futbolista tērpu, viņš bija liels tēviņš tā uz metru 90, aiznesām viņam puišeļa izmēra tērpu, ieskaitot bučus. Labi gan, ka toreiz nebija interneta. Toties jo ilgi varēja runāties ne tikai no mājām, bet arī no telefona būdiņām, vai nu iemetot 2 kapeikas vai ar īpašu metodi zvanīt no automāta bez maksas. uznāca nostalģija pēc aizgājušā laika.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |