|
Decembris 29., 2004
00:39 ja aizkļūšu līdz ronis, proti, ja pārvarēšu pārvaramo, tad spēšu palasīt vien kaut ko vecu, jo par TAGAD vēl ļotāk neērti. bet palūkojos riņķī apkārt ap galdu te cibā drusku - daudzi te tādi. intravertie kautrīgie afišēties nespējīgie.
|
01:04 atkal lietus laiku skaita pa palodzi tik-tak kā bērnu dziesmiņā. tāpēc jau visu dienu sāpēja galva. mums, vecajiem cilvēkiem, uz laika maiņām tā..
|
14:52 bet tu neņem viņu kā akmeni un neliec kabatā labāk kā putniņu paņem un galvu noglāsti. ja tev nav kauna. a man šorīt bija milzīga kaija uz palodzes. jocīgi ka ziemā arī tamās šurp lido
|
15:03 hmz, laikam pirmīt atvēru šo ciblogu, lai kaut ko ierakstītu. tagad brīnos, jo nav jau nekā, ko sacīt. fonā kaut kāda mūzika, sāpoša galva un neskaidri redzošas acis.
|
15:46 sasodīta man tā paranoja! jau kuro reizi ir tā, ka nevaru atvērt sev adresētu sūtijumu. atkal jau 2. dienu perinu. it kā jau uz nākamo gadu atstāt arī nav brīv, bet gada nogali sabojāt arīdzan negribas. tizli, ne? nemaz i nesaktiet, tāpat zinu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |