|
divi stādi dažādo kaprona diegu ik dienu nes uz stalažām kaprona sniegu. jau kuro reizi pēc kārtas ir ienests arī dzejas krājums, un tūlīt radīsies torpedo. turbo ikdienas dvielis ar želeju un dušu katru dienu viņš nes uz savu istabu dušu un atnes mitru dvieli, ko pie roktura tur radio la la viņa dzied ar dvieli uz vienu roku un tas viņām visām piestāvētu daudz labāk, ja viņš saprastu dienu, pirms tā ir atnesta ar laso un viņš savā dienas vidū bija sapratis dienas likviditāti tieši tik labi, lai nevarētu lekt un lekt ala tralala un viņš ar vienas dienas pacietību divas reizes dienā ar pinceti izrādījās pārāks par mārku un viņa lieliskais padušu cēlums bija svina krava tam bija vaisla piekomandēta un viņš kā bataljona loceklis bija viens no vairākiem simtiem kapitulācijas kapraču un viņš ar dienas vidu zem jostas vietas roka zem jostas vietas kā apķerot kadiķu zaru dienas vidus nokomandēja cirvi un viņi cirta mežu, lai kur tas arī nebūtu visi vilka rokās cimdus un kapāja sasalušo zemi, lai tajā ieliktu savas rokas kā papīra malku ieliek krāsnī un viņiem pavēlēja cirst tik tālāk līdz aizsalušām trubām un trubām ala frontjēr un viņš ar savu zilo aci pa mežmalu slapstoties bija uzgājis lapsu un viņas mītne bija zem karoga kas vēstīja pulsācijas manieres un viņa zilā acs bija zem rokas ar jostas vietu un viņš plēsa pušu kadiķu valgus un ar leijerkasti zem rokas deva saviem pulsācijas zvīņu mērniekiem pa aci un zem jostas vietas viņš tiem deva kukuli un tā viņi ieradās puškina ielā un deva saviem kavalieriem bravūru kā iedzert zem acs paturot kultūras pīrāgu un zem acs izveidojās maisiņš un viņš bija patukšs to pielikt pie acs būtu bijis nosodāmi, tāpēc viņš zem acs palika kultūras pīrāgu un viņi kopā ar štrumbanču jurīti no jaunā teātra atnesa pie krasta piestumto laivu un sāka viņu pa gabaliem dedzināt piejūras klimatam nepiestāvēja šādi zābaciņi tāpēc no viņu aplinkiem varēja nojaust pieglaušanos esošajai varai, kuras tūlītējā stiprināšana nebija prioritāte, bet nebija arī atmetama kā peļņu nenesoša slodze uz brālības armatūru. tas viņam lika izklausīties prasītam tirgū un viņš savu artavu bija sējis ar vēja spārniem aizgājis pie priekšsēdētāja un licis viņam no individuālās priesteses atsūkāt daļu kvartālās algas un nodibināja sēdvietību pats savu autonomiju un kolorītismu tepat jūras līcī, ko zināja barinātāji un neslīcināja.
|