|
Zemeņu zeme zem zemzariem. |
|
Ziemeļu daļa švarcnēgerā. |
|
izsenis dedzināts sārts sausas zāles smiekli smārdes iezis ieguļ pelēkā akmenī, kas ir darināts ar rokām kā savijas kaķpēdiņas augšā uz cinkotu vējvirteni, bet neapsola akurāteri beidz pat smieties gaudot vējš nebeidz klaudz papēži uz sliekšņa izliets vīnam līdzīgs priekšmets kaut kur augšā runā pātari tieši virs deniņiem ietriecas lodveidīgais tam ir pacana skatieni tas ir dildo pavirši nomests uz ceļa gar garlība mājām iet celiņš un paceļ svārkus tam tiešām ir slaidas kājas kā guvernantes spīdīgās dakšiņas uz emlajēta cieta rokoko rosola galdiņa beidzot var noaut kājas tās ir tālivalža celiņa gājušas gar mājām ar pātadziņu atzīmē sporādiskos kautiņus ļaujas ielasmeitu reikjevikai rudimenta garāžās jauktais koris atskaņo vokālus daudz ciests šajā ziemā ciemā nestais kaudzīšu romāns lakstojas ap oratorijām beigtām lellēm uz akvedukta ave marija dzied sūrus meldiņus tam visam piestāv kuvaldas un gaišais amoliņš uz stāvgrūdām pilnā romāna sienām pieplacis ņūtonmekša un ar plakstiņiem kapā sirdis vājas strāvas strūkliņas meklē kunigaiti vēlreiz sarokoties un bārdā pakārties veicināšanas balva oreols ap veltnīšiem gaviļu kaudzīte un saspaidīts burtlicis klinšu kāpējs skaļākais bērns bērnudārzā izrāvis zobu stigmatiķu leijerkastniekam priekšiņa burās veltņu celtņi gaiņā ganus pa stepi skrien stirnas un dzinējsuns vienacis klupatu pātaru klumpaču divriču skupka ir skladi verbļuda i nanač skūpstu karsti kreiliski kareiviski kurēliski kleksiski burtlicim pietrūka strūkliņas tautas amorfā sapulce izgāza durvis gaidot dzirnavu kuvaldas cilājam graujot rīgu šo vecišķo klubkrēslu kaudzēs saliktiem vējstikliem pārsistiem lukturiem revidendu rugājiem sakapātiem cūku gremokļiem velēnu velnēniem slieku pīckām skupkām un brašmaņiem vunderkindu ādas gaujas spējās māgas atraugu pelni un pelagejas pērles uzvērtas cariskā krieva rokdarbiem cērmes galīcijas bandīti platsliežu internetu saplēsa strēmelēs mēles gar augslējām zobi pie biedriem bebriem garšvielas maisiņā krilica podagram zem galvas venediktu veršilovu pienaglojuši pie skapja kurpes saspēris jods un zibens noģērbis bikses jostu saplēšot plikas maiciņas un miltu putekļi pelavas un pleznas plintēts gaiss virs verbļūda siles tāda pastaiga pa lauku sētu viss novērtēts pat pārāk aiz cietajiem vākiem paslēpies viss gāgāns aiziet meklētie paliek izdzīvojušie un atkal strādā pie tā, lai gramatika iegultu auglīgās vagās. |