|
vītiņa kungs solās būt dāsns arī tajās kur tur bija tās daudzās mēs viņās redzējām kva kur tu biji ar to sasieto sausni tu taču redzēji miezīti brēcam pāri visu saimi mēs viņam laidām ar apgabalu un tad viņš mūs ķengāja ar zāles stiebriem un mēness kā kūlas dedzinātāja audzinātāja mūs mālēja par labiem tā kūlas dedzinātāja audzinātāja dedzināju drūmo stalli nost ar gaišām biksēm un tagad vēl jāsaprot, kā tas bija nācis klajā kā bija tas viss aizsācies ar gaismas tereš bija viņam dzidrā atmiņa viņš bija arī gaidošs tīrasinis un viņam bija kundelini un mēness uz atslēgas un šausmu ķivere un gaidāmais pantiņš bija skaistāks par briesmām kas nebija šausmīgas bet briesmīgas gan ar taisnām zarnām un gareniem ielaidus nolaistiem staļļa zēniem kuri bija visi vestēs un tas jau vien bija lieliski un tāpēc mēs stāvējām tajā ailē un gaidījām, kad nāks strutas un tad arī nāca lielā māsiņa ar ledus tēju un aukstu kulaku iedeva zem acs ar taisnu dūrienu pārcirta ktlo. |