| December 15th, 2008 |
|
maizi sāk košļāt ratos, kas griežas, akmeni apvelk ar cilvēka elpu. izmantojot zoda formu, nosaka, kur sākas valsts, un ievelk nāsīs sarkanas ūsas. kafīra pakā dzīvojošajiem piedāvājums risināt jautājumu par to, kam pienāks gals, drēbēm piesūcoties ar taukiem un stiklainu skatienu. spaiņa ūdenī sasalušas zivis pa rāciju balso par nācijas telekomunikāciju. telpā ienākusī valsts galva nolaiž pār mums savas rokas, baidoties mirt no durtas brūces, pakāršanās vai nervu sabrukuma |
|
patērē savas rokas jau iepriekš, jo baiļpilna ir strāva tādu priesteru priekšā, kas pārvēršas par čūsku un tiek nospiesti pie zemes ar katlavānu, raudot par iepazīto pasauli. saberz gaismu putekļu mijkrēslī un sabindē liesmas ar izdilušajām iekšām. pavirša skaistuma simbolika nejauši izvēlētā kopumā sola dabūt sitienus un uzkrāt tos uz galda, aiz krāsns snauduļo rāma devība un nebeidzams strīds |
|
ēdnīcā aizskāru mēnestiņu |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |