Citi cilvēciņi...
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 14 friends' journal entries.

    Saturday, September 21st, 2024
    f
    10:35a
    : hair do's and don'ts
    es uzskatu, ka esmu drosmīga matu sakārtojumos, migrējot starp celiņu kreisajā pusē un celiņu pa vidu, bet tad es domāju, ka nav ko apstāties pie aizsniegtiem griestiem - ja jau labā ir mana fotogēniskākā puse, varbūt arī celiņš jātaisa labajā pusē?
    domāts - darīts! bet jāteic, ka baigi ilgi tā nenostaigāju, rupji rēķinot - no vannasistabas līdz guļamistabai, līdz ar to arī atmetu domu par kaut ko tik ekstrēmu.

    Thursday, September 19th, 2024
    f
    9:43p
    šovakar futbola treniņā pirmo reizi bija baigais zen. 

    kaut arī ieradāmies minūti minūtē (tā ir mana oficiālā versija), pēc tam bija tāds zen - termosā man līdzi kafija, pati - saģērbusies piemēroti laikapstākļiem (ļoti labiem laikapstākļiem), kā tādā bišu stropa viducī, pat papļāpāju ar kādu no mammām, kaut gan vispār es gluži labi pavadu laiku vienkārši skatoties, kā manējais trenējas.
    Wednesday, September 18th, 2024
    f
    10:02p
    vispār, es visu laiku domāju, ka "rudens āboli" tā ir tāda šķirne. kā cukuriņi, dzidrie vai antonovka. ar to arī aprobežojas manas ābolu šķirņu zināšanas. bet tagad stāstu bērnam un domāju - bet vai tie tiešām tā saucas? vai tā, sagadīšanās pēc, sauc šos? 
    vai arī nē.


    f
    9:57p
    supermēness labi redzams.
    mēģināju labāk saskatīt ar tālskati, sapratu, ka prieka no tā maz un drīzāk pretēji - nefiksējas un nefokusējas, un nevaru iedabūt visu mēnesi iekšā kadrā.
    ar neapbruņotu aci labāk redzams.
    bet tiem, kam tālredzība, tiem jau laikam pavisam labi? cik tad tālu tā tālākā tālredzība rāda - tie ir metri vai kilometri?
    Tuesday, September 17th, 2024
    f
    12:52p
    savukārt par dzimšanas dienu man visvairāk žēl, ka mani apmeklētāji parasti ir tie, kas ir akli uz manu ieguldījumu noformējumā un vismazāk to novērtē. tā piemēram, rudens krāsu gammā lieliski iederētos mimoza, bet laikam nav neviena, kurš to dzers, izņemot mani, pat pieklājības pēc. laikam jau visvairāk man patīk tieši tā plānošana un sagatavošanās un radinieki ir visnepateicīgākā auditorija. pagājšgad viņi tā aizrunājā ausis par nepieciešamību uzsiltīt tortilju, ka visi aizmirsa uzliet mērci un ēda pa sauso!  ar klausīšanos mums iet ļoti slikti, dārgie vecāki.
    f
    12:40p
    : ko vilkt, jel
    vispār ļoti žēl, ka mums nav latviešu high street/fast fashion retailer, un atliek vien teikt paldies poļiem par reserved, un zviedriem par h&m, kuriem vismaz ir kaut kāda nojausma par to, kas tas īsti ir rudens, ziema un pavasaris, citādi mums rudenī būtu jāģērbjas šādi (atgādināšu, ka šodien vēl nav rudens iestājies, tātad - tas neskaitās).

    f
    12:38p
    laimīgie tie, kas atvaļinājumā ir šonedēļ, jo labāku laiku iztēloties laikam būtu pagrūti.
    Monday, September 16th, 2024
    f
    6:40p
    šodien izdomāju, ka jāizmanto +26 grādi ārā un jānopļauj zāle, kas saaugusi starp bruģi, jāiztukšo āra miskastes un atbildīgi tajās jāieliek atkritumu maisi (kamēr nav sākusies lietus sezona).
    tā es izmantoju laiku, kamēr bērns ir futbolā.
    Sunday, September 15th, 2024
    shelly
    10:11p
    Kad šovakar pēc darba ietrausos taksī ar pusotru metru augstu spoguli vienā rokā, spilvenu otrā, kā arī telefonu un diezgan smagu somu zobos, vadītājs man aizrādīja, ka durvis jāaizverot saudzīgāk. Man radās jautājums, kā viņš ar tik trauslu priekšmetu kā konkrētais auto taisās piedalīties ceļu satiksmē. Tas taču ir bīstami, galu galā. Var trāpīties daudz jaudīgāki objekti par mani. Kāds olis, vai betona apmale, vai cits satiksmes dalībnieks, piemēram, uz padsmit tonnām.
    Bet es biju tik laimīga, ka viss ir ielīdis ar milimetra precizitāti un pirmo piegājienu, ka nejautāju neko, smaidīju kā saulīte un atkārtoti atvainojos. Vadītājs atmaiga tiktāl, ka otrā galā pat palīdzēja visu izkrāmēt. Vai varbūt viņam vienkārši bija bail, ka viņa papīra kariete tomēr izjuks gabalos, ja es tai pieskaršos ar savu dēmonisko spēku, he he.
    shelly
    4:35p
    Māksliniece izrādīja apsveicamu patstāvību, tāpēc lielāko daļu laika varēju mierīgi bīdīt savas štelles. Un tādu ir iekrājies daudz: jāpiesaka ūdens skaitītāju maiņa, jāizdomā, kur un kādas pirkt apmēram 100 avārijas stāvoklī nonākušas mājas lietas: grīdas spoguli, jo iepriekšējam salūza kāja, spilvenu Lauvam, jo vecais ir vienkārši nenormāli vecs un saplacis, jaunu gultu, jaunas restes gultai vai vienkārši biezāku matraci...
    Šai sakarā: vai ir kāds kantoris, ko noteikti varat ieteikt mēbeļu utilizācijai (konkrēti, jāatbrīvojas no veca, nu jau divās vietās salauzta dīvāna, kas bīstami čīkst, kad uz tā apguļos)? Vai varat ieteikt kādu kantori, ar ko noteikti nevajadzētu sasieties?
    Friday, September 13th, 2024
    f
    8:38a
    apgaismības mirklis. sapratu, kur es esmu redzējusi un ko man atgādina dažas mūsdienu sieviešu sarunas - sliktu aktieru teātri. un tas pat ne vienmēr ir sociālajos tīklos vai tml., tas ir reālajā dzīvē, cik jau nu reāla dzīve var būt darbs. iztēlojieties kādu mūziklu, kuru skatoties paliek neveikli (mūzikas skaņas, piemēram, pat ne filmu, pietiks ar šo bildi), apvienojiet to ar apgarotu balss izteiksmi un iepiniet populāros sarunvārdus, kuri pastāvīgi atkārtojas, bet nekādīgi nemeiko sensu, no sērijas iespējas-jauda-viedums, un jums vajadzētu sajust to, ko sajūtu es. bet varbūt arī ne. teātris man jau tā ne visai, nudien grūti saprast, kā var raudāt no teātra izrādes (ja nu vienīgi dēļ sliktās aktierspēles, nebaudāmā satura un iztērētā laika, ko neatgūt), bet kad tagad arī dzīve ir kļuvusi par teātra skatuvi pilnu ar sliktiem aktieriem, attopos, ka uz šī fona esmu vienīgais rūgumpods, un vai tiešām visi nevar vienkārši ņemt un nomierināties (kāds droši vien teiks, ka man jānomierinās, bet nē, i love to hate you, so, un mums taču jāpieņem visas savas emocijas. denial vai ignorance, no authenticity.
    Tuesday, September 10th, 2024
    f
    9:37p
    tad pinteresta algoritmi ļoti noķēruši to, kas man patīk, un piedāvā visādus labumus manam recepšu dēlim. skatos, un gribas gatavot.
    bet. 
    kas to visu ēdīs?
    Monday, September 9th, 2024
    f
    6:09p
    šodien gatavoju atkal pirmo zupu pa ilgiem laikiem.
    tā es izmantoju laiku, kamēr bērns ir futbolā.

    Sunday, September 8th, 2024
    f
    11:41a
    : zoo
    teikšu tā - ja nebūtu lemuru, tad zoo rakši nav īpaši interesanta vieta, jo tas ir gandrīz tikai lamu zoo.  un tām tur ir hierarhija, un tās spļaudās viena uz otru par tiesībām uz ēdienu. mans nabaga mazais bērns pirmajās piecās minūtēs nonāca šādu razborku viducī, un brīnumainā kārtā no visiem klātesošajiem vienīgais tika apspļauts. tas jau vispār nekas traģisks, raudoši bērni zoodārzā ir normāli, un tagad mums ir inside joki par šo, bet tas man liek kaut kā domāt, ka manējam diez ko neiet tajos zoodārzos. iepriekšējā viņu gribēja apēst kaziņas.
    savukārt, lemuru parkā gan mūs skaidri noinstruēja par to, ko drīkst un ko nedrīkst, piemēram, nedrīkst viņus aiztikt (tas nudien nebija vajadzīgs, jo paši lemuri vispār nekautrējās lekt virsū un aptaustīt, un tu pavisam labi varēji sajust, cik viņi ir mīksti, pūkaini un absolutely adorable). kā arī visādas viegli atņemamas mantas vajag atstāt ārpus lemuru istabas (piemēram, saulesbrilles), citādi no tām varot nākties atvadīties. vispār bija ļoti forši, un es sapratu, ka bahilas domātas nevis tapēc, lai mēs kaut ko neienestu, bet tāpēc, ka tie lemuri diezgan brīvi nokārtojas kur pagadās, tā ka rekomendēju pārāk nepriecāties par to, cik veikli viņi var iekārtoties kokā jums virs galvas.
My Website   About Sviesta Ciba