Noskatījos pirmoreiz pagājušajā gadā un paliku ar labu pēcgaršu. Kaut gan OST klausījos jau kopš tā iznākšanas kādus aptuveni divus turpmākos gadus.
Īpaši izbaudīju scenogrāfiju (un arī scēno-grāfiju), sevišķi garāžas-pagalma mauriņa-loga-istabas trajektorijā (kas bezmaz tad arī ir vienīgā visā filmā).
(Pēdējais blieziens tieši scenogrāfijas kontekstā bija "The Zone of Interest".)

Jā. Patika, ka sarkano akcentu tēma vijas cauri, un tie ir tieši laikā - ne par daudz, ne par maz.