| Rear Window |
[21. Aug 2008|00:39] |
|
Tad, kad atkal pienāks vasara, brokastis taps baletsoļos. Mirkļa lēmumu svārstības ziņo, ka lapsiņsuņi tomēr liek kaut nedaudz mīlēt suņus (jāsaka, man patīk arī laikas un bonjovi suņi). Ceru uz Hičkoka retrospekciju rudenī. |
|
|
| |
[19. Aug 2008|14:39] |
Šodien es darbavietu mīlu tik ļoti, ka varētu te glauzties gar visiem stūriem un murrāt, pa gaiteņiem staigājot. Haralds Burkovskis pelēkā uzvalkā mani šodien uzrunāja, šarmanti smaidot, protams: "Jaunkundz, vai tik neesat saģērbusies par pliku. Ārā vairs nav tik karsts". Es smaidīju, šortos stāvēdama ( tajos pašos, par kuriem ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) paredzams izteicās - kā vispār ar tādiem var staigāt) un teicu, ka ar velosipēdu uz darbu braucot ir pat tveicīgi. Savukārt, Vidvuds Medenis, kurš ģimenēm liek dziedāt folky dziesmas un minēt klausītāju sasūtītās mīklas, tā vietā, lai apkārt staigātu biezos džemperos un ar Lielvārdes jostu apjoztās biksēs, pats būdams noteikti ļoti kārns un nedaudz slimīgs, kā spilgti biju iztēlojusies, patiesībā izskatās pēc pārtikuša, labi iedeguša Amerikas latvieša, kurš staigā linu uzvalkā, lien kafejnīcā man priekšā rindā, pērk kvasu un saviem dēliem izmeklē skaistākās spāņu meitenes. Šī no radio attālinātā realitāte ir lielākais šoks aiz Anatolija Kreipāna, kurš manā galvā bija sešdesmitgadīgs sporta žurnālistikas veterāns, kuram mazbērnu ir vairāk nekā reiz bijis sieviešu viņa dzīvē. Jāsaka, ka abus šo vīriešus es tagad cienu simtreiz vairāk par Jāni Šipkēvicu, kuru bērnībā biju stingri nolēmusi apprecēt un pat izrēķinājusi, kas un kā, un kādā vecumā jādara (tagad, patiesībā, ir īstais laiks). Un tas jau nav viss - tās radio dāmas, kas negaidīti sāk murrāt savās radio balsīs, pērkot stroganovu, siera salātus vai greifrūtu sulu. Sirds kūst! Vai Sandra Glāzupa, no kuras labestība nāk vairāk nekā no saules, liek liftam spīdēt simtmiljonvaravīksnēs. Un Aina Matīsa mums pat ar Elīnu ir sastādījusi ceļojuma maršrutu nākamajam mēnesim: Zilupe -> Azova jūra -> Zvaigžņu pilsētiņa. Vispār piektdienas mēs atzīmējam ar sarkanvīnu, bet pirmdienas turpmāk ar baltvīnu. Tādai jābūt dzīvei. Bail pat iedomāties, kas notiks, ja vaigā reiz skatīšu Elvi Jansonu. |
|
|
| |
[18. Aug 2008|01:44] |
|
Piektdiena, sestdiena, svētdienas priekšpusdiena - viss brīnišķīgi, bet kāpēc, kamdēļ pašā vakarā baltvīns atnest tādas skumjas. |
|
|
| |
[17. Aug 2008|00:28] |
|
Mirkstu asarās. Kafijas automāts Service AUS 03. |
|
|
| Kurpes |
[16. Aug 2008|16:00] |
|
Being taller than your boyfriend is so today |
|
|
| |
[14. Aug 2008|23:09] |
|
kurš neguļ? |
|
|
| |
[14. Aug 2008|02:34] |
|
Mīlu olimpiādi. Trīskāršie salto visas nakts garumā. |
|
|
| |
[12. Aug 2008|00:05] |
| [ | Current Music |
| | Calexico | ] |
It kā jau nogurums un tā, bet gribas pelmeņus ar sieru un stūķīgus kartupeļus, un džinrussianswepes, un "iet ārā un...". Tā, ka liekas, aizmigšu uz rakstāmgalda vaļā acīm. |
|
|
| Kaķīšu rīts |
[10. Aug 2008|15:09] |
Gultas siltums, un vēl samērā daudz laicīšu, lai to izbaudītu, kaut es nedaudz gribētu iet uz bāru pēc veģetārajām sviestmaizēm un bārmenim teikt: "The Usual!". Man esot jāēd daudz.
Par vakardienu un šodienu kopā (mēs braucām uz Mum, dzērām šampanieti, pēc tam Sibīrijas aukstums un gadsimta galvassāpes, pēc tam sēpijas brokastīs un laimīga dzīve) var teikt:
"the majesty of uncertainty
love
accidents and emergencies" |
|
|
| Planet is glowing |
[6. Aug 2008|19:30] |
| [ | Current Mood |
| | little green wheels are follow | ] |
| [ | Current Music |
| | Leo Minor - Ashes To Ashes (David Bowie's cover) | ] |
Pie Leo Minor versijas par Ashes To Ashes gribas neprātā sarīties vai arī nesarīties visādas vielas, bet skriet, dauzīties, un bojāt jaunību, cik nu to var sabojāt. Un to visu darīt pēc iespējas ātrāk. Tas ir tā, it kā Thieves Like Us "Drugs In My Body" video mēs skrietu trīsreiz ātrāk. Piedevām, ja rindas pirms "My mother said to get things done, you better not mess with major Tom", izklausās pēc "Killing an old time love". |
|
|
| Lauku brīvdienas. Every Day is Like Sunday |
[1. Aug 2008|17:35] |
| [ | Current Music |
| | WA radio | ] |
Pirmo reizi šovasar izjūtu spēcīgas ilgas pēc nebeidzamas gulšņāšanas šūpuļtīklā, bezmērķīgas klīšanas pa pļavām, kaķu muguriņām, fm radio klausīšanās, sviesta pupiņām, gailenēm no tuvējā meža, mierīgiem ezeriem, diļļu zagšanas, velosipēdiem, pēcpusdienas kino, baltvīna ar vīnogu sulu, samiegtām acīm, astronomijas vidusskolai un putekļainiem ceļiem. Man tikai vajag saujiņu draugu līdzi.
miice ,pane, fuckyuu , zeme vēl nav paspējusi piebirt nejēdzīgi daudz āboliem.
|
|
|
| WA radio |
[1. Aug 2008|12:44] |
| [ | Current Music |
| | Paul Desmond - Take Ten | ] |
Hey, all you Wes Anderson lovers, te ir ļoti jauks rādžiņš ar dziesmām no viņa filmām. |
|
|
| Kuram katram jau savas krūtis nerādu, tikai labākajam draugam. /Neesmusuns/ |
[1. Aug 2008|00:12] |
|
Šodien ar neesmusuns braucām uz pludmali. Satikšanos nokavēju piecpadsmit minūtes, viņa jau bija nozudusi, un es cerēju, ka tikai aizgājusi pakaļ aliņam. Teju trāpīju desmitniekā. Vēl vienas četrdesmit minūtiņas ar donu Simonu Stacijas laukumā, vēl pāris cigarešu "Uz veselību!", sauju melleņu un audiosuperrace meža kalniņu un esam pludmalē. Izgūlušās un izlaidušās. Donam Simonam divreiz nekas nav jāsaka, un puse peldkostīmu atrodas tur, kur tiem īstā vieta. Pāris labu un pāris sliktu popdziesmu, mūsu laiks draudīgi solās iztecēt, bet, ha, nekā - būtu tik nenormāli nejēdzīgi, ja neapēstie gurķi tiktu aizsviesti krūmos, tāpēc skats pa labi, izlaidīgu meiteņu plāns krīt klēpī, un mums vislabāk iepatīkas krievu zēniņi un viņu dāču velosipēdi. Ai, ja vien tie nebūtu bijuši tik ļoti atbilstoši pieskaņoti mūsu peldlietām...
Nākamreiz mums būšot tetri, baldahīns, kārtis, kristāla pelnu trauks un mazsālīti gurķi, un nākamā reize būs jaunnedēļ.
Cik ilgi mēs bijām pludmalē? Kas jāvaicā krievu zēniņiem? Cik labāko draugu ir man un neesmusuns kopā? No kā mēs aizņemsimies pelnu trauku? |
|
|
| |
[24. Jul 2008|22:08] |
| [ | Current Music |
| | Jaunie Oasis | ] |
Ekstravertums mani nogalinās, labi, ka šovakar paredzēts džins. |
|
|
| |
[22. Jul 2008|20:54] |
|
Ekstravertums mani nogalinās, labi, ka šovakar paredzēts vīns. |
|
|
| Bara instinkts, piemēram & piedevām |
[22. Jul 2008|00:15] |
|
Ja godīgi, tad pozitīvais festivāls bija tieši tāds, lai to pavadītu vieglā alkohola reibumā. Nešaubos, ja tā nebūtu, man ne tikai Travis un Gustavo liktos ļoti garlaicīgi, bet arī visi sastaptie cilvēki (vai vismaz lielākā daļa) un sarunas ar tiem. Piemēram, neatceros, kad pēdējo reizi ar Kašmaru būtu runājusi tik sirsnīgi. Piedevām ik reiz, ka festivāls draudēja atsūtīt telegrammu ar nepatīkamiem ilgtermiņa jaunumiem, tā festivālbiedri un dzērieni mērenās devās to iegrieza pavisma jaukā un jaunā komunikācijas virāžā. Vienīgais, kas mani skumdina, ka īsti nespēju izšķirt, kam, ko teicu un ko apsolīju. Piemēram, sarunu biedrs, kam es stāstīju par Uldi un asfaltu, kas nāk virsū, ir kļuvis par mainīgu lielumu. Vēl arī tas, ka neredzēju teātri un daudzsološākā jaunā Latvijas dzejnieka uzstāšanos. Starpcitu esmu pārliecināta, ka viņš vāc detaļas lieliskam stāstam. |
|
|
| Pēc-festivālu tirpas |
[20. Jul 2008|21:36] |
| [ | Current Music |
| | Uffie - Holler Glock (Go Play With Your Stickers) | ] |
|
|
|
| Jānis |
[15. Jul 2008|02:13] |
|
Esmu miermīlīga un labestīga, bet tā vien liekas, ka pie pirmās izdevības pieiešu pie Jāņa un pastāstīšu, ko es domāju par viņa nepamatoti subjektīvajām un kaitinoši negatīvajām koncertu recenzijām ( jāteic arī nekvalitatīvajām, bet to es varēšu skaļi teikt, kad pašai būs grāds rokās). Ceru, ka pēc pāris glāzēm tas notiks šajā nedēļas nogalē. Patiesībā viss jau būtu kārtībai, ja vien viņa rokrakstam piemistu kaut kripatiņas elegances vai šarmantas izveicības. Skumji, bļe, jo tomēr pusei to cilvēku, kuru mūzikas izpratne balstās Jāņa profesionālajā skatījumā, garām paiet brīnišķīgi koncerti un līdz dažiem nemaz neaiziet. Veidosim valsti labāku, ha. |
|
|
| Hazy Jane I |
[11. Jul 2008|16:15] |
| [ | Current Music |
| | Nick Drake | ] |
Viss sākās ar fashion magazin, kuru es šeit atradu starp žurnāliem par putniem un arhitektūru. Tas blāķis 365 lappušu dara brīnumus. Izlecu no gultas, noskrēju lejā uz kioskam līdzīgo veikaliņu, kur pārdod "Dzērienus" un laiski apsēdos jāšus uz palodzes. Baltie gubu mākoņi pagalmā met tādus lēnus un skaistus kūleņus. |
|
|
| |
[11. Jul 2008|00:55] |
|
Jo tālāk, jo trakāk. Tas nozīmē, ka pēdējā laikā ir aizvien vairāk situāciju, pēc kurām gribas aizcirst Londonas čemodānu, uzlikt melnas saulesbrilles un pat nevaicāt:'"Vai esam pazīstami?". Pats stulbākais, ka šāda jušanās man liekas visai muļķīga. Vien esamība no tā nemainās. Es to visu norakstīšu uz saviem muļķīgajiem star-person gēniem, jebkurā gadījumā norakstīts paliek norakstīts - viss čiki piki - laimīgā dzīve turpinās, tikai cerams nedaudz citā virzienā. |
|
|