Šodien ar neesmusuns braucām uz pludmali. Satikšanos nokavēju piecpadsmit minūtes, viņa jau bija nozudusi, un es cerēju, ka tikai aizgājusi pakaļ aliņam. Teju trāpīju desmitniekā. Vēl vienas četrdesmit minūtiņas ar donu Simonu Stacijas laukumā, vēl pāris cigarešu "Uz veselību!", sauju melleņu un audiosuperrace meža kalniņu un esam pludmalē. Izgūlušās un izlaidušās. Donam Simonam divreiz nekas nav jāsaka, un puse peldkostīmu atrodas tur, kur tiem īstā vieta. Pāris labu un pāris sliktu popdziesmu, mūsu laiks draudīgi solās iztecēt, bet, ha, nekā - būtu tik nenormāli nejēdzīgi, ja neapēstie gurķi tiktu aizsviesti krūmos, tāpēc skats pa labi, izlaidīgu meiteņu plāns krīt klēpī, un mums vislabāk iepatīkas krievu zēniņi un viņu dāču velosipēdi. Ai, ja vien tie nebūtu bijuši tik ļoti atbilstoši pieskaņoti mūsu peldlietām...
Nākamreiz mums būšot tetri, baldahīns, kārtis, kristāla pelnu trauks un mazsālīti gurķi, un nākamā reize būs jaunnedēļ.
Cik ilgi mēs bijām pludmalē? Kas jāvaicā krievu zēniņiem? Cik labāko draugu ir man un neesmusuns kopā? No kā mēs aizņemsimies pelnu trauku? |