Man liekas, ka superātrā izrakstīšana no slimnīcas nav nemaz tik viennozīmīgi lieliska, jo, protams, nav nekādas jēgas paturēt cilvēku tur, ja nekas ar viņu vairs netiek darīts, tomēr es domāju, ka ar sāpēm es mocītos daudz mazāk, ja vēl nebūtu mājās, jo tur jau īsti nav ko darīt, bet mājās liekas, var taču šo un to, un galva sāp no visām darbībām, kas prasa kādu piepūli. Droši vien, ka lēkāt un skraidīt ar suņiem arī nav baigi labi, bet es taču nespēju no tā atturēties. Man gribas kaut ko darīt, vislabāk droši vien būtu kāda audiogrāmata, jo gluzi tik vārga, lai gulētu aptumšotā istabā un klausītos rāmu un klusu mūziku, es arī nejūtos, tā laikam ir visbriesmīgākā sajūta - smadzenes nav nogurušas vai pārpūlējušās, un tām gribas kaut kā likt sevi lietā, bet pārējais ķermenis nesēj to nodrošināt. Nezinu, ko lai angliski izvēlas tādu, kas valodiski man nebūtu par sarežģītu, bet tajā pašā laikā arī nebūtu kaut kas muļķīgs.