pilnīgi piekrītu. bet tajā paša laikā, mani kaitina, ja redzu klaji kaitniecīgus ieradumus un kā tolerances cukurdūkulīts kluseju, jo jau jau ticu, ka kaut kas ir labāk vai sliktāk, man būtu savas bažas jāpauž..?
Runa ir par mēģinājumiem pierunāt pagaršot gaļu/zivi, labi zinot, ka es to neēdu. Es vienmēr par šo īpaši noskumstu tādēļ, ka neesmu no tiem veģetāriešiem, kas bāžas citiem virsū ar mēģinājumiem pārliecināt atteikties no gaļas, kaut kādu veselīga/videi draudzīgāka dzīvesveida propogandu utt.
Nusss... es, piemēram, neēdu sīpolus - bez kāda ideoloģiskā pamatojuma, vienkārši riebjas. Un allaž atrodas cilvēki, kuri mēģina kaut kā iemānīt, iebarot, iestāstīt, ka "tu taču nemaz nejutīsi", vai "tikai tad ir īsrā garša" utml. ... Tā ir dēmoniska cīņa par noemālumu visos līmeņos. :(