Nav vēl pienākuši Ziemassvētki, bet es jau aizvakar pabeidzu skatīties Dexter astoto sezonu. Kad kaut kad septembera vidū vaicāju istabas biedrenei, vai viņa var man ieteikt seriālu ar daudzām sezonām (jo es seriālus izmantoju kā bēgšanu no realitātes, šajā gadījumā kopdzīves ar itāļiem un biezās vientulības sajūtas, turklāt, tā kā lasu un kaut kādas citas "jēgpilnas" lietas lielākoties daru bibliotēkā, tad mājās vajag veidu, kā pazust uz daudzām stundām, vēlams ar opciju ielikt austiņas), viņa ieteia Dexter - ar piebildi, ka, ja tagad sākšu skatīties, vēl Ziemassvētkos nebūšu noksatījuies, sāku skatīties, sākumā šķita, ka man nepatiks, bija kaut kā garlaicīgi, bet tad tomēr ieskatījos.
Man laikam vislabāk patika tieši tas, ka tiek apšaubīts "pareizais" un "nepareizais", ka centrākais tēls ir nevis vienkārši nedaudz troubled ekscentriķis, bet kāds, kurš tiešām dara kaut ko ļooooti sliktu, un tu neviļus sāc domāt, ka tiešām - tas taču nav tik vienkārši, un arī pārējie; īsti tādu pareizo un saulaino tēlu jau tur nav, tā kā, ja nespēj identificēties gluži ar Dexteru, tad ir citi varoņi - apmaldījušies, sapinušies savās ilgās pēc varas, kaut kā nozīmīga darīšanas, būšanas saprastiem, atzītiem, mīlētiem.
Man gan nepatika pēdējās divas sezonas, gan tāpēc, ka viss nedaudz sāka zaudēt ticamību, gan arī tāpēc, ka - liekas neticami, ka to saku, - bet priekš realitātes izbēgšanas tas viss bija nedaudz par sāpīgu un nomācošu.

Vēl vakar noskatījos Only Lovers Left Alive: skatīties bija diezgan garlaicīgi, bet man tīri labi patīk kopējā noskaņa un, hm, vēstījums.

Pa vidu rakstiem par heteronormativitāti, Ishi grāamtai un brišanai pa sniegu jāsāk meklēt, ko skatīties tālāk. Es gan diez ko neticu, ka vēl varētu eksistēt daudzsezonu seriāli, ko es nebūtu redzējusi un kas man varētu patikt.