Ja man kādreiz būs daudz naudas, es gribētu padarīt antro tekstus ērti pieejamus dažādos formātos. Pats skumjākais šajā visā ir, ka daudzi no tekstiem principā ir pieejami audioversijās (piemēram, tajā Recordings for the Blind and Dyslexic), bet tur ir kāda ar autortiesībām saistīta lieta, kas neļauj viņiem savus materiālus darīt pieejamus cilvēkiem, kuri nav ASV pilsoņi. Es gan saprotu, ka visādām organizācijām un taml. ir savi nosacījumi, kas ir pilnīgi normāli un loģiski, tikai man, esot studentam Latvijā, ir caurām naktīm jāblandās internetā cerībā, ka izdosies atrast un nozagt mācību tekstus, kas tomēr šķietas kaut kā nedaudz nepareizi. (Skaidrs, ka visi reizēm to dara, proti, blandās internetā cerībā, ka izdosies atrast un nozagt mācību tekstus - bet es to daru nepārtraukti), man reizēm liekas, ka tas ir viss, ko es daru. Tā, protams, nav, un tas viss arī nešķistu tik dramatiski, ja bieži vien tos tekstus vienk. šādā veidā atrast nebūtu iespējams, un man nebūtu jāraizējas par to, kā izdarīt tās lietas, kas uz šiem tekstiem balstās, un kā pārējās lietas izdarīt laikā.
Man nav problēmu meklēt tekstus (kad es tos atrodu, es pat jūtos ļoti priecīga, un īstenībā domāju, ka tajos gadījumos, kad es atrodu normālas e-versiojas, es tās varētu piedāvāt arī citiem, jo e-tekstu vienmēr ir foršāk lasīt, nekā skenētu). Tas, kas šajā visā ir problemātiski, ir, ka ne tuvu visus tekstus nozagt nevar, un, man šķiet, ka daži cilvēki to vienkārši nesaprot vai arī domā, ka uz viņiem tas neattiecas. Un, protams, laiks. Skaidrs, ka es varētu menedžēt savu laiku labāk, es ļoti daudz ko varētu darīt labāk, tikai tas, ka es meklēju studiju tekstus objektīvi paņem vairāk laika, nekā paņemtu tikai to lejupielādēšana un lasīšana.
Un runājot par to, ka par skolu ir slikti runāt sliktu cibā - ir bijušas reizes, kad es esmu varējsui sagatavoties semināriem vai izpildīt testus tāpēc, ka kāds cibā ir palīdzējis man kādus no tekstiem sameklēt. Tā kā ciba skolas sakarā nav bijusi tikai psiholoģisks coping mehānisms, bet arī ļoti praktisks resurss, un es par to esmu ārkārtīgi priecīga un pateicīga.
Man nav problēmu meklēt tekstus (kad es tos atrodu, es pat jūtos ļoti priecīga, un īstenībā domāju, ka tajos gadījumos, kad es atrodu normālas e-versiojas, es tās varētu piedāvāt arī citiem, jo e-tekstu vienmēr ir foršāk lasīt, nekā skenētu). Tas, kas šajā visā ir problemātiski, ir, ka ne tuvu visus tekstus nozagt nevar, un, man šķiet, ka daži cilvēki to vienkārši nesaprot vai arī domā, ka uz viņiem tas neattiecas. Un, protams, laiks. Skaidrs, ka es varētu menedžēt savu laiku labāk, es ļoti daudz ko varētu darīt labāk, tikai tas, ka es meklēju studiju tekstus objektīvi paņem vairāk laika, nekā paņemtu tikai to lejupielādēšana un lasīšana.
Un runājot par to, ka par skolu ir slikti runāt sliktu cibā - ir bijušas reizes, kad es esmu varējsui sagatavoties semināriem vai izpildīt testus tāpēc, ka kāds cibā ir palīdzējis man kādus no tekstiem sameklēt. Tā kā ciba skolas sakarā nav bijusi tikai psiholoģisks coping mehānisms, bet arī ļoti praktisks resurss, un es par to esmu ārkārtīgi priecīga un pateicīga.
3 comments | Leave a comment