| |
|
|
Mīļie Cibas rakstnieki, rakstīšanas entuziasti un lasītāji. Kas tas ir par jocīgu stilu sākt grāmatu ar kaut kādiem murgiem un padarīt pirmos 20% no grāmatas par kaut kādu konvulsīvu, grūti lasāmu sapisienu un pēc tam sākt grūvot "īstajā" grāmatas stafā? |
|
|
| |
|
DELFI. Jānis Reirs žurnālam "Kas Jauns" apstiprinājis, ka ir attiecībās ar Sandru Šarloti Šomasi, kura pazīstama kā Artas un Luda Šomasu meita.
DELFI. Ainars Virga izgājis sabiedrībā ar citu sievieti. |
|
|
| |
|
Kā sauc to augu, kura zariņus ar ogām izmanto ziemassvētku vainagiem?
 |
|
|
| 737 |
|
|
"In 2016, the FAA approved Boeing's request to remove references to a new Maneuvering Characteristics Augmentation System (MCAS) from the flight manual. In November 2018, after the Lion Air accident, Boeing instructed pilots to take corrective action in case of a malfunction in which the airplane entered a series of automated nosedives." |
|
|
| |
|
Bad Boys (1995): Ride or Die (2024) |
|
|
| |
|
|
Ir divi dokumentēti gadījumi, kad haizivij ir notikusi pašapaugļošanās. Zinātniekiem šobrīd nav zināmas šī proces detaļas, bet ģenētiskie pētījumi liecina, ka pašapaugļotais mazulis ir mātes klons, kuram nepiemīt jaunas, individuālas īpašības. |
|
|
| |
|
|
Lai Tavs pods vienmēr tīrs |
|
|
| |
|
|
Lokalhaus ir ciet. Vai Rīgā kaut kur citur notiek publiskās jam sessions? |
|
|
| |
|
tikmēr svetcelojums.lv piedāvā Valentīna dienas braucienu uz mocekļu katakombām Romā ar ēdināšanu 3x dienā
 |
|
|
| |
|
|
ir pagājuši 18 gadi, drīz jau 19 kopš mana mamma nomirusi un es joprojām katru dienu par viņu domāju. pēdējās dienas it īpaši. es nezinu kāpēc, bet manī ik pa brīdim pamostas tādas skumjas un ilgas pēc manas māmiņas, tas ir pizģets. es tomēr esmu 37 gadus vecs vīrietis un tik un tā manī ir šādas emocijas, un nevis tādas stoiskas skumjas, bet tieši pretēji, tādas skumjas, ko es izjutu kad biju bērns, tāda bezpalīdzība un ilgas, kad tu zini , ka mamma ir prom, bet būs atpakaļ, bet tev tik skumji, ka jāraud. es tā jutos kad biju pavisam mazs puika un gulēju rīgā slimnīcā un katru dienu mana māmiņa brauca pie manis un vakarā brauca prom un man bija šausmīgi vientuļi un skumji, lai gan es zināju, ka viņa rīt atkal būs klāt. un pēdējās kādas 3-4 dienas man ir tādas pašas sajūtas, es atveru ledusskapi, ieraugu gaļas gabaliņu kādu mana mamma mēdza pirkt un man vienk ir tāds - nu bāc, kad viņa būs atpakaļ un tad nāk tā aukstā, nepatīkamā apziņa, ka nekad, nemīžam es viņu vairs nesatikšu, es nezinu ko viņa domā par pasauli šodien, jo viņa dzīvoja pavisam citā pasaulē |
|
|
| |
|
|
Nu kādas jums ir tādas sakritības interesantas dzīvē notikušas? Ka nevar noticēt, ka tā var sagadīties |
|
|
| |
|
atcerējos, pirms divdesmit gadiem izpildīju testu:
 |
|
|
| |
|
|
mazie saldumuņi sēž pie brokastu galda un dzied: zilonītis gaisā skrēja |
|
|
| jums arī |
|
|
Jums arī ir tā, ka jūs sākat savu dienu kā jau nu sākat, bet nu nevar īsti zināt kāds būs vaibs ko šodien darīt, kuram projektam vairāk pieķerties, uz ko fokusēties un tad jūs gaidat zīmi, kas saliks visu pa vietām. Vai nu jūs atcerēsieties par kādu domu, ko vajag paturpināt, vai arī radio būs raidījums par tēmu ar kuru arī jūs šobrīd strādājat un tad jūs zināt - lūk, tas ir mans šīs dienas uzdevums, ko vajag papildīt tālāk, es šodien strādāšu ar šito. Vai arī jums ir konkrēts sagatavots plāns, kuru pa punktiem pildat? |
|
|
| |
|
"Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne?
mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik.
Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte. |
|
|
| |
|
***
paskaties
dzelzceļa sliedes
koku aleja
vecā slimnīca
šeit tu piedzimi
un tepat blakus
tava tēva un vectēva
noliktā karote
nekur tev nav jābrauc
ne uz kādām spānijām
paliec tepat
dzīvo un karo te
dzīvo un
karo
te |
|
|
| |
|
|
Nu tas ir tā, ka bieži tu dzirdi kādu frāzi un jūti, ka tas ir par tevi un tu nevari atrast iemeslus citus kā tikai to sajūtu un tas tā arī ir. Nu piemēram, lai arī cik pētījumus jūs neveiktu un lai arī cik cipargalvas nepieslēgtu savu nenoliedzami spējīgo smadzeni un lai cik stingru vidēji aritmētisko neizspiestu no jebkādas informācijas kopas, šīs zināšanas galu galā nav nekas vairāk kā aptuvena ceļa norāde individuālas pieredzes priekšā. Tas ir tikai vēja rādītājs emociju vētrā. Nē nu skaidrs, ka kaut kā jau mums tā jēga ir jāveido un viens veids kā to darīt ir tik pat labs kā jeburš cits, taču beigu beigās lēmums ir jāpieņem tev un tev ir jāsadzīvo ar sekām, nevis vidējam aritmētiskajam ceļa rādītājam. Un tas, ka līdz šim vienmēr kaut kas ir nostrādājis nenozīmē, ka nostrādās arī tad, ja mēģināšu es. Protams, mēs varam spēlēties ar statistiskām iespējamībām, bet ko tas mums dod? Ja es iebāzīšu pirkstu liesmā, sāpēs man un ir pilnīgi vienalga, ka līdz šim brīdim sāpējis ir arī miljardiem citu cilvju, kas spēj izjust sāpes. Kas vispār spēj izjust kaut ko. Nu vo, un ja tev šķiet ka tev ir pie dirsas divi mazi ritentiņi, tad tā tas arī ir, pat ja tu apsēdies uz zemes un nekur neripo |
|
|
