| |
|
|
Jauks svētdienas sākums. Nopirku dažas interesantas grāmatas. Nevaru izdomāt un nopirkt nevienu dāvanu. Dāvināšu laikam visiem grāmatas. |
|
|
| |
|
Kad tu mīli kādu un kad nākas to zaudēt, tu zaudē daļu no sevis, tu mīli cilvēkus, bet šie cilvēki ik dienas tiek pazudināti, pazūd, vai vienkārši mainās un tu vairs nespēj tos mīlēt, tev rodas sajūta, ka tevis drīz vispār vairs nebūs, jo tik daudz kā tāda ko mīli ir zaudēts un tad tu saproti, ka tur jau slēpjas tas mīlestības skaistums, ap sirdi paliek vieglāk zinot, ka tevi pazudinās kas tik skaists un brīnešķīgs.
Tā, protams, ar mani nav, mīlu tikai nemainīgas lietas, mūžīgas, nezūdošas, mīlu tikai nedaudzus cilvēkus, tos, kurus zinu, ka spēšu mīlēt mūžīgi.
/Skatos "The Brave One" |
|
|
| |
|
|
Lai kā to negribētos atzīt, tās stulbībām pilnās grāmatas par jauniešu dzīvi un problēmām man sirdij daudz tuvākas nekā nopietna literatūra. Kaut kā vieglāk identificēties. Tās otrās arī, protams, šķiet tīri lasāmas un tā, bet nu nav tās sajūtas. Ir vienīgi tā cita sajūta, kas nav lasot tos štruntus, bet ir lasot labu literatūru. Parasti, kad ilgāku laiciņu neesmu nevienu grāmatu lasījis, man vajag iesildīties, lasot sliktas grāmatas un tikai tad pēc pāris tādām varu ķerties pie labajām. |
|
|
