|
9. Dec 2007|22:32 |
|
Lai kā to negribētos atzīt, tās stulbībām pilnās grāmatas par jauniešu dzīvi un problēmām man sirdij daudz tuvākas nekā nopietna literatūra. Kaut kā vieglāk identificēties. Tās otrās arī, protams, šķiet tīri lasāmas un tā, bet nu nav tās sajūtas. Ir vienīgi tā cita sajūta, kas nav lasot tos štruntus, bet ir lasot labu literatūru. Parasti, kad ilgāku laiciņu neesmu nevienu grāmatu lasījis, man vajag iesildīties, lasot sliktas grāmatas un tikai tad pēc pāris tādām varu ķerties pie labajām. |
|
