kaķa klepus - mizanscēnas

Es uztveru ar zināmu ironiju to, ka Dievs man ir piespēlējis tādus pašus, ilūziju un teātri mīlošus, cilvēkus kā es: sak', skat, viņi ir tādi paši maitas kā tu! Neizrunātās lietas, tie nolādētie priekšstati un neobjektīvie secinājumi, kas rodas divu cilvēku klusējošās fantāzijas rezultātā, ir apbrīnas vērti! Nezinu, vai ticu mīlestībai no pirmā acu uzmetiena. Droši vien ticētu, ja būtu kaut ko tādu piedzīvojusi. Tāpēc šobrīd ticu tam, ka labs nāk ar gaidīšanu. Ar to, ka divi cilvēki iepazīst viens otru un ir gatavi dalīties 'priekos un bēdās'. Šis laikam ir tas galvenais iemesls, tā robežšķirtne, kur drāziens kļūst par mīlēšanos. Pieņemot, ka katram no mums ir unikālas kaislības, sapņi un raksturs, porno galīgi nerullē. Tā ir tikai ilūzija. Zinu, ka vieglāk ir nedomāt - par saistībām, atbildību, kas būs pēc tam. Tomēr tam visam piemīt lētuma piegarša. Mēs it kā iztaisāmies par baigajiem krutakiem, stilīgajiem intelektuāļiem, bet savās emocijās, sirds un dvēseles līmenī, esam gatavi nolaisties līdz tik prastam lētumam. Piektdienas vakarā vienam labam draugam audzināšanas nolūkos pārmetu, ka viņš visu laiku bēg no sevis, baidoties ieskatīties patiesībai acīs. Tajā pat laikā es neesmu pārliecināta par savām pozīcijām: man ir sajūta, ka arī es no kaut kā bēgu, bet nevaru atrast īstos vārdus.