kaķa klepus - Post a comment

nja. mazuma piegarša. un secinājums, ka Rogas Līrs man patika labāk, nemaz nerunājot par Tinto Brasas Kaligulu.
izrādes laikā es nespēju izbaudīt to pilno, režisora iecerēto, emociju gammu. peldēju kaut kur pa virsu starp ironiju un delikātu smīnu. bet netiku līdz patiesam naidam un riebumam, neizjutu žēlumu par looseriem. apetīti nosita arī nesinhronā dejošana, kas atstāja tādu kā kafijas biezumu piegaršu. nenoticēju Ķestera ārprātam, tāpat likās, ka spilgtāki varēja būt otrā plāna tēli, izņemot Vilsonu un Skrastiņu. Bartkevičam ir mazliet problēmas ar dikciju.
Taču bez tā visa es tomēr esmu apmierināta - galvenokārt ar interpretāciju un (kopētajiem) paņēmieniem, ko Džilindžers ir izmantojis, pārnesot (vai vismaz cenšoties to darīt) Kamī stāstu uz mūsdienām. Tā kā lielajā zālē ir grūti paņemt skatītāju ar tuvplāniem, ir jāizmanto 'masīvāki' uzrunāšanas veidi - skaņa, gaisma un ķermeņa plastika. priecē tas, ka šāda mēroga izrādēs aktieriem vairs nav jācenšas kliegt no skatuves, lai visa zāle viņus sadzirdētu - tehnoloģijas :)
Nē, nu bija forši. Un Vilsons man sāk patikt aizvien vairāk un vairāk ...