|
|
You are viewing 29 entries, 150 into the past 25. Marts 201010:02: Tauks nav draugs
Jūs jau varbūt to nezināt, bet vispār tagad zinātniskajā vidē ir atzīts, ka aptaukošanās ir slimība, kuras pamatā ir iekaisums. Jo, redz, tauks nav tikai ļumīga rezerve, bet arī endokrīns dziedzeris, kas visādas vielas izlaiž asinsritē. Tad nu resnuma gadījumā šams sāk laist visādas iekaisuma molēkulas asinīs, plus vēl pats ir pills ar makrofāgiem, tamdēļ visādas huiņas rodas, piemēram, Otrā tipa diabēts. Es toties tagad esmu aizrāvusies ar vienu zāļu multiterapijām (kad vienas zāles izmanto vairāku slimību/simptomu ārstēšanai, tādējādi maksimāli samazinot blakusparādības) un postulēju, ka pusmūža cilvēkiem, it īpaši korpulentiem, vajadzētu bliezt iekšā aspirīnu mazās devās ne tikai tāpēc, lai "pašķidrinātu" asinis, bet arī lai novērstu tauku izraisītos iekaisumus. Jē!
2. Marts 201011:32: Molekulārās biolōģijas humōrs
Saīsinājums JAK, kas apzīmē visnotaļ svarīgus enzīmus, nozīmē: just another kinase. And then another, and another :D
20. Janvāris 201022:18: Esam radīti dzeršanai
Kāds to varbūt jau zināja, kāds varbūt nē, bet mēs visi esam kandžas rūpnīcas. Priekā!
1. Decembris 200918:56: Vai viegli būt sievietei?
Estrogēnam esot milzīga nozīme atmiņas funkcijas nodrošināšanai. Trešajā grūtniecības trimestrī un perimenopauzes (peri = ap) periodā novērojama daudz vārgāka atmiņa.
17:52: Ček zis aut
Pašam savs miega palīdziņš (un piedevām futūristiska paskata!): http://www.myzeo.com/
3. Novembris 200923:37: Vēl dažas zinātniski interesantas lietas
1. Kas ar ko nekopojas un kāpēc? Mani personīgi jau sen ir interesējis jautājums, nu kāāā tajās primitīvajās ciltīs viņiem nenotika, tas, ko angliski dēvē par inbreeding, ja jau šiem nekādas zināšanas par ģenētiku nebija. Kāpēc nečučāja brāl's a' mās'. Un redz, zinātne jau šo ir noskaidrojusi - Vestermarka efekts pie vainas! Tur vispār viss tas Imprintinga rakstiņš tāds feins, var palasīt. 2. Cilvēku feromoni. Feromoni visiem traki patīk, un šeit roku rokā ar Vestermarka efektu ir izstāstīts, ko mēs katram saožam. Bet vispār manā neirozinātnes grāmatā bija rakstīts, ka cilvēkiem šitā feromonu uztvere ir norakstāma uz pseidogēniem un ņihuja mēs nesaožam. Tad nu nezinu, kam ticēt, gan jau kaut kāds mūžīgais paradokss. 3. Garšiņas. Par šito jau man sākumskolā bija baigā aizdoma, ka tā teorija nav pareiza, jo empīriski pārbaudot ar čupačupsu dažādus mēles reģionus, nonācu pie secinājuma, ka mana mēle saldumus sajūt visur. Pārbaudīju arī uz brīvprātīgajiem un visi man piekrita. Tātad runa iet par garšiņu izkārtojumu uz mēles. Ja arī jums savulaik mācīja, ka dažādiem reģioniem ir sava jutība pret kādu īpašu garšu, tad ziniet, tas ir fufelis - visas garšiņas sajūtam visos reģionos. Tātad: 
18:02: Negriez kaķim ūsas! Vispār nevienam viņas navajag griezt!
Tātad, kas gan to būtu domājis - bet šeku reku - šitiem ūsainajiem zvēriem ūsa ir teju acu vietā un katrai ūsai smadzenēs ir atvēlēta sava vietiņa, kas nemaz arī nav maza. Sīkāk varat aplūkot šeit: http://en.wikipedia.org/wiki/Barrel_cortex
8. Oktobris 200916:18: Zinātnes trivia
Zinātnes trivia vienmēr ir aizraujoša. Tātad: 1) putni un insekti var uztvert UV gaismu. 2) ir attīstīti modeļi, kur daltoniskiem primātiem transplantē redzes šūnas. Teorētiski: varētu paņemt putnu redzes šūnas, ka uztver UV gaismu un iestādīt cilvēku acīs, un tad, ja smadzene sadarbotos, mēs varētu redzēt arī UV gaismu.
7. Oktobris 200923:15: Zinātnieku izklaides
Rekur mums neirozinātnes klasē rādīja dejojošo dzirdes šūnu. Visi bija sajūsmā, visvairāk jau profesors. Iesaku aplūkot arī jums - paliksiet gudrāki: http://www.youtube.com/watch?v=Xo9bwQuYrRo
25. Jūnijs 200923:18: Sviedru dziedzeri - krūtis
Vēl gudrība: Developmentally, mammary glands are modified SWEAT GLANDS that are really part of the skin, or integumentary system.
22:51: 2 zinātniskas lietas
1. Zinātnisks humōrs: Every day, a healthy adult male makes about 400 million sperm. It seems that nature has made sure that the human species will not be endangered for lack of sperm. 2. Zinātniski zili brīnumi: Unlike the male duct system, which is continuous with the tubules of the testes, the uterine tubes have little or no actual contact with the ovaries. An ovulated oocyte is cast into the peritoneal cavity, and many oocytes are lost there. However, the uterine tube performs complex movements to capture oocytes - it bends to drape over the ovary while the fimbriae stiffen and sweep the ovarian surface. The beating cilia on the fimbriae then create currents in the peritoneal fluid that tend to carry the oocyte into the uretrine tube, where it begins its journey toward the uterus. Es toč kaut kā nāaceros, ka man kādreiz būtu mācīts, ka pēc ovulācijas olšūna vienkārši iekrīt vēdera dobumā, un tad tās ķepiņas, ko parasti zīmē olnīcām apkārt, uzkuļ vēdera dobuma šķidrumu un savāc olšūnas. Wow. Ā, un vēl man pārsteigums, ka brīžam olvadi ir tik resni (drīzāk tievi) kā viens cilvēka mats. Tā daba arī - nevarēja kaut ko jēdzīgāku izdomāt, lai nav šitā jāmokās un jābaidās par ārpusdzemdes grūtniecību. Šitās gudrības no grāmatas Anatomy & Physiology. ISBN 0-8053-5913-3
1. Aprīlis 200910:57: I'm so excited!
Physiol Behav. 2003 Aug;79(3):533-47.
"Laughing" rats and the evolutionary antecedents of human joy?
Panksepp J, Burgdorf J.
Department of Psychology, J.P. Scott Center for Neuroscience, Mind and Behavior, Bowling Green State University, Bowling Green, OH 43403, USA. jpankse@bgnet.bgsu.edu
Paul MacLean's concept of epistemics-the neuroscientific study of subjective experience-requires animal brain research that can be related to predictions concerning the internal experiences of humans. Especially robust relationships come from studies of the emotional/affective processes that arise from subcortical brain systems shared by all mammals. Recent affective neuroscience research has yielded the discovery of play- and tickle-induced ultrasonic vocalization patterns ( approximately 50-kHz chirps) in rats may have more than a passing resemblance to primitive human laughter. In this paper, we summarize a dozen reasons for the working hypothesis that such rat vocalizations reflect a type of positive affect that may have evolutionary relations to the joyfulness of human childhood laughter commonly accompanying social play. The neurobiological nature of human laughter is discussed, and the relevance of such ludic processes for understanding clinical disorders such as attention deficit hyperactivity disorders (ADHD), addictive urges and mood imbalances are discussed. Nē nu viss skaidrs - pakutini zvēriņu un viņš sāk ķiķināt. Elementāri, Vatson!
10:46: Happy Hamster project
Rats, particularly when they are young, are highly motivated to engage in social play (Knutson et al. 1998), and the 50kHz vocalizations they make during these interactions are believed analogous to primate laughter (Panksepp and Burgdorf 2003).
Ou mēn, tagad man atliek tikai atrast kāmīšu un citu jauku zvēriņu ķiķināšanas frekvenci un varēšu visu savu apzinīgo mūžu veltīt laimītes izpētei!
3. Marts 200920:50: Ja zinātne nenāk pie manis, tad es eju pie zinātnes
Dzīves ironija: Klods Bernards, zināms arī kā "vivisekcijas* princis" un fizioloģijas pamatlicējs, bija precējies ar Mariju Francīzi Mārtinu, kas nodibināja pirmo pret vivisekcijas biedrību Francijā 1883. gadā. Oh, kādi viņiem noteikti mājās bija skandāli !!! * vivisekcija ir kad organismu dzīvu atgriež vaļā, lai paskatītos, kas iekšiņā notiek. Pārsvarā to darīja uz dzīvniekiem, bet šad tad arī uz noziedzniekiem.
9. Februāris 200916:10: Hamstā saienc
In captivity, the European hamster has an unusually long life span, living up to eight years. They are very rarely kept as pets and have been known to attack large dogs if they feel threatened. Go, Hamster, go !
4. Februāris 200914:22: Scientia
Jo tievāks cilvēks, jo lielāka iespēja saslimt ar plaušu vēzi. Int J Cancer. 1991 Sep 9;49(2):208-13. Leanness and lung-cancer risk. Knekt P, Heliövaara M, Rissanen A, Aromaa A, Seppänen R, Teppo L, Pukkala E.
29. Janvāris 200915:48: Kaamiishu aspekti
Bet dazhas lietas, kas tiek peetiitas tomeer no malas skatoties ir taadas, eeerm, smiekliigas. Taa piemeeram: Mrosovsky N, Salmon PA, Vrang N. Revolutionary science: an improved running wheel for hamsters. Chronobiol Int. 1998 Mar;15(2):147-58. ir izpeetiijis, ka kaamiishiem NU LJOTI patiik skrienamie ratinji, kas izklaati ar plastmasas rezhgji, nevis ratinji, ar vienkaarshiem stieniishiem. Pats jaukaakais, ka shaadi peetiijumie pat tiek publiceeti! Es gribeetu nodefineet kaamiishu prieka izpausmes un tad ar droshu sirdi vareetu teikt, ka vinjiem NEEENORMAALI patiik, ja parastajai bariibai pievieno mandeles. Jo tad kaamiitis aiz prieka palecas, piestuukjee pilnus vaigus, dodas uz ratinju skriet aiz laimes nezinaadams, kur likties, un peec tam ruupiigi nosleepj mandeles zem parastaas bariibas. Nee tieshaam, man ljoti patiik darbs ar dziivniekiem :D :D :D
13. Decembris 200719:47: Eu, nu arī pateica.
The peptide-binding cleft in class II molecules is open at both ends, allowing longer peptides to extend beyond the ends, like a hot dog in a bun.
3. Decembris 200716:21: Kāds jau noteikti šīs ģeniālās idejas nospers, bet...
... lūk jums sevi norijošais ( kāmītis un viņa draugi. )
31. Oktobris 200714:35:
Tātad joprojām dzīvoju virusoloģijas noskaņās. Atceros, ka kaut kad nesen Zane ieraudzījusi manu ģenētikas grāmatu tik noteica: "Nu ko tu tur vari saskatīt, tur jau tikai strīpiņas vien." Runa bija par DNS replikāciju. Šodien rakstot virusoloģijas kontroldarba vienu no uzdevumiem mums bija jāraksturo, ko mēs redzam attiecīgajā zīmējumā. Tad nu gribēju jautāt arī jums: KO JŪS REDZAT ATTIECĪGAJĀ ZĪMĒJUMĀ? Drīkst improvizēt, nav jābūt saistītam ar vīrusiem, vnk - ko redzi.
Pirms skaties pareizās atbildes, ieraksti komentāros, ko saskatīji, plīz.
( pareizās atbildes )
19. Oktobris 200702:07: Rimis
Ahujenna, izbūros cauri 60 lpp. no savas virusoloģijas grāmatas, tagad smadzenēs tik daudz sinapses izveidojušās, ka neļauj aizmigt. Lai nu kā, gribēju pateikt, ka ļoti lepojos ar faktu, ka tajā grāmatā bija minēts Remantadīns, kurš neļauj šūnai izmainīt pH līmeni vezīkulā, kurā ira vīruss un šamais nevar savu DNSu iepļeckāt šūnā un piedevām vēl nobloķierē M2 receptōru pie nobriešanas un čiks tur tam vīrusam vien sanāk. Katrā ziņā traki smalki. Un vēl pieminēts, ka remantadīns ir labāks par amantadīnu. Jē.
26. Septembris 200715:05: Tematiski
Mācos virusoloģiju un manī ir iemitinājies līdz šim pirmais amerikāņu vīruss - cerams, ka arī pēdējais.
16. Septembris 200718:54: Sunday Night Genetics
Sample Problem You are studying creatures from under the bed: purple fluffy fuzzies and white prickly fuzzies.
31. Decembris 200617:23:
Laimīgu jauno gadu! Tags: kaut kas
25. Oktobris 200617:19: ¡Hola, la ciencia!
Jā, vecā draudzene zinātne pēdējā laikā uzņēmusi apgriezienus. Redz - vakar sintezēju aspirīnu, bet šodien mums rādīja viģikus par to, kā izskatās peles, kam viskaukas sašpricēts. Uz mani laikam visdziļāko iespaidu atstāja pele amfetamīna iespaidā, pele ar katalepsiju un pele lielas Valiuma devas iespaidā.
1. Oktobris 200623:54: Zinātne
Pilnīgi nopietns uzdevums farmakokinētikā: "Sliktie zinātnieki aizliegtā eksperimentā klonēja 20 Sarkangalvītes un izlaida viņas mežā. Pēc Sarkangalvītēm dzinās Pelēkie vilki un apēda meitenes ar konstantu ātrumu k=2s^t-1. Cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai viena izglābusies Sarkangalvīte varētu aizskriet līdz vecmāmiņām? Sarkangalvīšu pazušanas ātrums ir proporcionāls to daudzumam." Jā, jā - un šādu uzdevumu izgudrotāji izgudro arī zāles. Bīstieties tauta!
4. Jūnijs 200612:56: GTT #2
Glikōzes līmenis asinīs pēc 2 h bija 4,7 mmol/l. Tiek izslēgta jebkāda veida diabēta esamība :D
10:41: Glikōzes tolerances tests
Nu tā, kā jau visnotaļ radošai persōnai, prāts nesās uz radīšanu, un tā kā ķīmijas laboratōrijas jau ir beigušās, tad jāķerās pie lielās laboratōrijas - tas būtu - manis. Izlasīju par gilkōzes tolerances testu ( http://en.wikipedia.org/wiki/Glucose_tolerance_test) un sapratu, ka šādu gribu veikt. Tātad šorīt aizgāju uz tuvējo aptieku un lūdzu paņemt no manis ak asins lāsi un izmērīt šugaru. Šugars bija 5,6 (mmol/l), kas ir visnotaļ ļoti normāls rādītājs. Tagad atnācu mājās un izēdu 75 g cukura. Par bladu nemāku teikt, bet tik daudz cukura apēst 1 piegājienā ir šausmīgi pretīgi. Bet ja pieņemam, ka tas ir zinātnes vārdā - let it bī :) Pēc 1h 45min iešu atkal uz aptieku. Vispār laikam jāpameklē vēl kaut kādi foršie testiņi.
18. Maijs 200619:56:
Piemēram, pirms pāris nedēļām "Gaiļezera" mikroķirurģijas nodaļā piedzīvots ārzemju seriāla cienīgs sižets. Viss sācies ar to, ka apsargi kādā degvielas uzpildes stacijā atraduši 28 gadus vecu pārmērīgi apreibušu un agresīvu jaunieti, kuram briesmīgi asiņojusi roka. "Izskatījās, ka viņa rokai pārbraukusi mašīna. Veicām nepieciešamo tīrīšanu — noņēmām visus bojātos audus —, sašuvām cīpslas un asinsvadus un sagatavojām roku operācijai, kas bija paredzēta nākamajā dienā. Taču puisis slimnīcu vienkārši pameta: kad bija pamodies un izgulējis dzērumu, ieraudzījis uz rokas apsēju un sapratis, ka spēj pakustināt pirkstus, pacients nodomāja, ka tālākā ārstniecība viņam vairs nav nepieciešama. Ar varu aizturēt pacientu man nav tiesību, taču nespēju samierināties, ka visi mūsu ieguldītie pūliņi aizies zudumā, tāpēc palīgā aicināju policiju," stāsta Tihonovs. Tā bijusi pirmā reize, kad viņš savā ārsta praksē lūdzis policijai atrast pacientu. Tas izdevies necerēti veiksmīgi: kārtības sargi ne tikai atraduši vīrieti dzīvesvietā, bet pat pierunājuši viņu atgriezties slimnīcā. Ārsts stāsta, ka vīrieti pie prāta vedis, liekot viņam skaidrā apziņā, bez anestēzijas paskatīties, kas ir zem apsēja. Ieraugot, ka no plaukstas pāri palikuši tikai kauli, cietušais kļuvis ļoti paklausīgs un pacietīgs pacients, ļāvis pārstādīt ādu un atjaunot plaukstu, smej Tihonovs.
|