2. Cilvēku feromoni. Feromoni visiem traki patīk, un šeit roku rokā ar Vestermarka efektu ir izstāstīts, ko mēs katram saožam. Bet vispār manā neirozinātnes grāmatā bija rakstīts, ka cilvēkiem šitā feromonu uztvere ir norakstāma uz pseidogēniem un ņihuja mēs nesaožam. Tad nu nezinu, kam ticēt, gan jau kaut kāds mūžīgais paradokss.
3. Garšiņas. Par šito jau man sākumskolā bija baigā aizdoma, ka tā teorija nav pareiza, jo empīriski pārbaudot ar čupačupsu dažādus mēles reģionus, nonācu pie secinājuma, ka mana mēle saldumus sajūt visur. Pārbaudīju arī uz brīvprātīgajiem un visi man piekrita. Tātad runa iet par garšiņu izkārtojumu uz mēles. Ja arī jums savulaik mācīja, ka dažādiem reģioniem ir sava jutība pret kādu īpašu garšu, tad ziniet, tas ir fufelis - visas garšiņas sajūtam visos reģionos.
Tātad:
