te līst tā kā piedošana.

upd. stefans grapelli laikam ir patiešām tas, kurš mani spēj iedvesmot. ik brīdi, kad šķiet, es tomēr neesmu radīta nedz vijolei, nedz džezam, nedz vispār mūzikai, man pietiek dzirdēt viņu un ir atkal cerība, nepamatota, bet cerība, un ir atkal alkas un gribas un niez.
bet ja niez. tad taču pakasīs.