au, mans pilnīgs čau, es taču nekad neesmu bijusi lielajā ģildē, t.i. es ļoti labi zinu, kā tikt uz skatuves un visu, kas ir pirms tam un pēc tam, taču, kā tikt zālē no otras puses, never ever
bet, lai čau būtu pilnīgāks

Tomij, esi prātīgs un spēlē aprīlī arī šo.

ielieku portālā profilfoto, kur lūram abi ar artuspaulu ekrānā, nepaiet ilgs laiks, un mani tur no visām pusēm apskata princis baltā zirgā, akadēmijā studējošs baritons ar smaidīgām acīm. kamēr minu, kā tāds līdz renātei nonācis, albumā atrodās bildes, kur objektīvā lūr viņš un viņa artuspauls meiteņu versija.

skola rokā, princis kokā, j.r. atrakstīja, lai samācos gan tomēr rīmēt, jo kādreiz var noderēt.
uz piekrītošo mani, kas visa cita starpā par atbildi raksta arī "ja ne augstus tekstus atdzejot, tad kaut rīmi par sliekām, lai var kopā salikt.", viņš savukārt - "Vo, vo. Citādi paliksi tikai pie sliekām un nenonāksi līdz kūtspakaļas poēzijai.(music)".
Tas atsauksmei par ceturtdienu un visiem labi zināmo "knuta skujenieka" dzejoli par lieliem sūdiem, uz kuriem rozes aug.

"vai uz labu, vai uz ļaunu, pēkšņi katrs kaut ko dabū, laimi atnes mums pa vējam, izrādās, mēs no viņas sastāvējām" (arī atsauksme par ceturtdienu)

un man ir apnikusi 9.auditorija, tādēļ esmu jo atvieglota un priecīga, ka šajā semestrī dzīvošos pa 1., 2., 3., 16., un 19. auditoriju. pēc diviem semestriem devītajā, šāda karte šķiet kā ieplānots ceļojums apkārt pasaulei.
turklāt, ceturtā stāva sieviešu tualetē praktiski nekad nav rindas, kas, protams, ir ļoti svarīgs mācību procesu ietekmējošs faktors. neapšaubāmi.

aizvakar tā bija john coltrane my favourite things un sekojoši visas iespējamās versijas youtube,
vakar man lika atcerēties irving berlin always un tās versijas,
šodien tā būs billija džoela and so it goes, sāku ar tomija versiju, turpināšu ar citām.
upd. bet varbūt tomēr blue moon