Pirms pāris gadiem arī vairākas reizes mēģināju rakstīt vēstules pagātnes sev, bet vairs nevienu nevaru atrast.  Turklāt tās diez vai sanāca tik labas kā baltkrievu rakstniecei Evai Vežnavecai.  Laikam līdzīgi kā viņa arī ieteiktu palikt komforta zonā, ja vien dzīves mērķis nav pilnīga iznīcība. Lai gan, protams, cilvēki var būt dažādi un iešana pretī bailēm varbūt citus iedvesmo.