vienā izjūtā [entries|archive|friends|userinfo]
Olīvija Ransema

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Poļu radio šovakar skanēja labi zināms dzejolis par kaķi tukšā dzīvoklī [21. Maijs 2026|02:08]

citaantonija
Vislava Šimborska

Kaķis tukšā dzīvoklī

Nomirt — tā kaķim nedrīkst darīt.
Ko gan kaķis lai iesāk 
tukšā dzīvoklī.
Vai rāpties sienās.
Vai trīties starp mēbelēm.
It kā nekas te nebūtu mainījies,
tomēr viss nomainīts.
It kā nekas nebūtu pārvietots,
bet viss citā vietā.
Un vakarā lampa vairs nedeg.

Var dzirdēt skaļus soļus kāpnēs,
nav tie.
Roka, kas zivi liek šķīvī,
ar nav tā, kas agrāk.

Kaut kas te nesākas
ierastajā laikā.
Kaut kas te nenotiek,
kā vajadzētu.
Kāds te bija, bija,
bet tad pēkšņi pazuda
un neatlaidīgi nav un nav.

Visos skapjos ir skatīts.
Pa plauktiem ir izskraidīts.
Zem paklāja ir palīsts un pārbaudīts.
Ir pat pārkāpts aizliegums
un izmētāti papīri.
Ko vēl lai izdara.
Jāguļ un jāgaida.

Lai tik viņš pārnāk,
lai tik viņš parādās.
Tad viņš dabūs zināt,
ka ar kaķi tā nedrīkst.
Varēs paieties uz viņa pusi
tā, it kā nemaz negribētos,
lēnītēm
ar dziļi aizvainotām ķepām.
Un sākumā nekādas lēkāšanas vai ņaukstēšanas.

No poļu valodas atdzejojis Uldis Bērziņš


( Varbūt tas viss )
Linkir doma

[19. Maijs 2026|13:06]

missalise
Tā tās jaunās tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē. Šodien mums darbā āra žalūzijas mazgā ar dronu.
Link1 raksta|ir doma

Vienīgais dzejolis, ko Česlavs Milošs uzrakstījis angļu valodā [18. Maijs 2026|12:34]

citaantonija
TO RAJA RAO

Raja, I wish I knew
the cause of that malady.

For years I could not accept
the place I was in.
I felt I should be somewhere else.

A city, trees, human voices
lacked the quality of presence.
I would live by the hope of moving on.

Somewhere else there was a city of real presence,
of real trees and voices and friendship and love.

Link, if you wish, my peculiar case
(on the border of schizophrenia)
to the messianic hope
of my civilization.

Ill at ease in the tyranny, ill at ease in the republic,
in the one I longed for freedom, in the other for the end of corruption.
Building in my mind a permanent polis
forever deprived of aimless bustle.

I learned at last to say: this is my home,
here, before the glowing coal of ocean sunsets,
on the shore which faces the shores of your Asia,
in a great republic, moderately corrupt.

Raja, this did not cure me
of my guilt and shame.
A shame of failing to be
what I should have been.

The image of myself
grows gigantic on the wall
and against it
my miserable shadow.

That's how I came to believe
in Original Sin
which is nothing but the first
victory of the ego.

Tormented by my ego, deluded by it
I give you, as you see, a ready argument.

I hear you saying that liberation is possible
and that Socratic wisdom
is identical with your guru's.

No, Raja, I must start from what I am.
I am those monsters which visit my dreams
and reveal to me my hidden essence.

If I am sick, there is no proof whatsoever
that man is a healthy creature.

Greece had to lose, her pure consciousness
had to make our agony only more acute.

We needed God loving us in our weakness
and not in the glory of beatitude.

No help, Raja, my part is agony,
struggle, abjection, self-love, and self-hate,
prayer for the Kingdom
and reading Pascal.

Berkeley, 1969

Czeslaw Milosz
Link1 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]