| Un lai dzīve par aveni nešķistu: |
3. Sep 2014|14:46 |
Vakar BB bērnudārzā sakāvusies. Puisim saskrāpēta seja, uzsista zila acs un izsisti divi zobi.
Pati šausmīgi pārbijusies, salikus rokas pa katoļu modei un lūgusies: "Tikai ne policiju! Tikai ne policiju!"
Par notikušo versijas divas:
1. B versija - viņš rāva nost no zirnekļa, viņa viņu stūma prom, viņš aizskrēja, tad atskrēja atpakaļ, rādīja viņai kulaku, viņa sāka kauties.
2. B/d vadītājas versija - viņš viņai traucēja rāpties, viņa viņam metās ar nagiem sejā, abi nokrita zemē un sākās kautiņš. Audzinātāja stāvēja turpat blakus un tas noticis vienā acumirklī.
Nevar audzinātāja nostāvēt blakus visai tai bērnu varzai. Es pieļauju (tas ir normāli un saprotami), ka audzinātāja sēdēja uz soliņa, ar muguru pret to zirnekli un pļāpāja ar citām audzinātājām (jo tā tas parasti ir, kad eju pakaļ B). Tikai tad nevajadzētu teikt, ka audzinātāja stāvēja blakus un B ar puisi paspēja gan izgrūstīties, gan iegrābties gīmī, gan fingāli uzdauzīt un 2 zobus izsist. Tad viņa to visu gaismas ātrumā, vai? Vai audzinātāja vnk visu to laiku stāvēja blakus un moš pat totalizatoru uzrīkoja? :) Varēja jau pateikt, ka laikus nenoreaģēja uz konfliktu - tas taču ir saprotams, ja jāuzrauga 25 vienlaicīgi pa pagalmu. Protams, tas nekādi neattaisno B rīcību - fiziski aizskart otru nav atļauts, ja vien tā nav pašaizsardzība.
Un tas nabaga puisītis (viņš tikai trešo dienu nāca grupiņā, kad pa šnobeli atrāvās) šodien tiešām izskatījās briesmīgi... B viņu apkampa un atvainojās.
Tik neērta sajūta, bet nesaprotu, kā man būtu jāreaģē - končas viņam jāstiepj vai kas? |
|