| jap |
9. Mar 2013|19:40 |
un jā - es vienmēr jūtos vainīga, ja kādam tuvumā ir slikts garastāvoklis. It kā jau saprotu, ka ne manis dēļ, neesmu pie vainas nu nemaz, bet vienalga - jūtos vainīga. Tā vien gribās mākties virsū ar jautājumiem "Vai tu dusmīga/s?" "uz mani taču nē?", "kas noticis?" "kā es varētu palīdzēt?" utt., utjpr. lieliski apzinoties, ka pēc brīža labākā gadījumā man uzbrēks "atšujies, nelaime!" vai sliktākajā - nositīs ar skavotāju.
Bet vienalga - vienmēr jūtos vainīga.
Besī ārā un es pat zinu, no kurienes tai vainas sajūtai "kājas aug", bet tāpat vaļā netieku. |
|