. |
9. Mar 2013|19:31 |
Man nav, ko rakstīt. Nav, par ko rakstīt. Nē, nu es varētu, bet šaubos, ka kādu interesē, ka es, par piemēru, šorīt pamodos septiņos, padzēru kafiju, izberzu vannas istabu (1,5 h darba un sviedru), uztaisīju ēst, palasīju Troņu spēļu jauno grāmatu (aizmirsās, kā sauc) un tad ar māsu devāmies pie manikīra. Iegājām trepenē un tad māsa uzdeva liktenīgo jautājumu: šodien ir voskresņije, ja? es saku, ka nē, subota. Viņa man - nedirs. Es viņai - nu, nopietni, šon subota, voskreseņije rīt. Viņa - braucam mājās. Es domāju, ka svētdiena krievu valodā ir tas īsais vārds. Un tad mēs gandrīz nonesām vienu sētu. Tagad dzeru rumu ar kolu, fonā skan: "tētis ēzeļos! Tētis ēzeļos!" un es saņemos uz strādāšanu. |
|