| baby |
17. Nov 2008|11:56 |
Visu laiku būt atkarīgai no cita vēlmēm un vajadzībām mani, izteikti egoistisku radījumu, atklāti sakot, nogurdina.
Tas, ka nevar atslābt ne uz brīdi, dara mani nervozu - divdesmit četras stundas dienā, katru dienu atkal un atkal būt pilnā kaujas gatavībā, reaģēt uz katru kunkstu, ņurdējienu, brēcienu, mēģināt saprast, ko tas mazais cilvēks īsti grib, kas viņam patīk vai nepatīk, spiež, sāp, kaitina, pakārtot savu laiku un vajadzības viņas ēšanas un gulēšanas laikiem, atlikt savas lietas viņas neieplānojamo niķošanās brīžu dēļ...
Būt par māti ir sasodīti nogurdinoši.
Vajadzēja vispirms aiziet armijā padienēt un tikai tad dzemdēt.
Nu, nekas, ar nākamo būs vieglāk - būšu uztrennējusies! |
|