Slinkums, slinkums, slinkums... tas mani pēdējā laikā gluži vai vajā un ir tik grūti saņemties kaut ko prātīgu darīt un vispār izvilkties puslīdz laicīgi no gultas. Trakākais, ka vēl puslīdz prātīgi vajadzētu tikt galā ar sesijas zvēru. Uz darbu arī vajadzētu aiziet, bet, tā kā tur viss ir arī atliekams uz vēlāku laiku un man vispār nav tādas lietas kā darba laiks, tad nav arī motivācijas turp doties, lai arī jānoiet tikai 2 kvartāli.
Bet viss nav nemaz tik slikti. Man ir izdevies pārvarēt vienu slinkuma aspektu, ko varētu nosaukt par rīdzinieku slinkumu – dažas tramvaja pieturas tagad es vairs nebraucu, bet cītīgi noeju ar kājām.
Bet viss nav nemaz tik slikti. Man ir izdevies pārvarēt vienu slinkuma aspektu, ko varētu nosaukt par rīdzinieku slinkumu – dažas tramvaja pieturas tagad es vairs nebraucu, bet cītīgi noeju ar kājām.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}