sestdienas vakars
Sestdienas vakari Jūrmalā parasti ir viskaitinošākie, jo apkārt ir pārāk daudz cilvēku. Šonakt izrādās vēl tiek svinēti zvejnieksvētki, kas nozīmē, ka visu dienu nākas klausīties latviešu popsu, kas skan no netālu esošās estrādes. Tā kā nenāca miegs, izdomāju aiziet paskatīties uz cilvēkiem. Kā parasti apdzērušies un lēkā apkārt gandrīz mūzikas ritmā. Tika pabarots arī mans ego - varēju atteikties no uzaicinājuma dejot pat pieklājīga paskata vīriešcilvēkam. Lieki jau laikam teikt, ka es tur pēc izskata diezgan izcēlos, ņemot vērā, ka beidzot satumstot varēju uzvilkt savus melnos svārkus un izlaist matus tā, lai nebūtu jāmirst nost no karstuma.
Pēc tam aizgāju uz jūru pagulēt smiltīs un pavērot zvaigznes. Jūras viļņu radītā mūzika ir daudz patīkamāka par to troksni, kas nāk no estrādes. Redzēju arī krītošo zvaigzni. NLO gan šonakt nebija, bet gan jau kādu citu nakti. Ceru, ka šī gulēšana vēsajās smiltīs nebūs nākusi par sliktu manām nierēm, kas mēdz būt ļoti jūtīgas pret apsaldējumiem.