writer's block. it kā jau viss skaidrs, jautājumus saprotu, tikai katru reizi, kad jāsāk rakstīt par sasniegumiem, motivāciju un panākumiem, rokas nolaižas, šķiet, ka viss ir bezjēdzīgs, jo tā jau nu būtu pēdējā lieta par ko es domātu - kaut kas labs. parasti pietiek ar neveiksmju analīzi. un 'atbalstiet mani, jo es esmu talantīga, jauka un vienkārši superīga, man to vajag vairāk kā citiem' būtu atbilde, uz kuru neviens nepavilktos. tā nu nākas veikt retrospekciju un personības izaugsmes analīzi (tad jau labāk urbt zobus. bet tiešām)