16. Janvāris 2013
ir pakaļā. ļoti liela iespēja, ka neizlīdīšu caur to atslēgas caurumu, tādēļ loku skābu vīniņu, dedzinu sveci, kas maina krāsas un īgņojos. kaut gan par īgņošanos to nevarētu nosaukt. es gribētu kādu atštaukāt. nu tā pa riktīgo - ar skaņas un specefektiem, nikniem izsaucieniem, karatē cienīgiem lēcieniem un kāju kustībām, visu noslēgt ar elegantu spērienu, notraukt plaukstas, aizlikt aiz auss atrisušu matu šķipsnu, apcirsties un cēli aiziet pretī gaišākai nākotnei, bet:
a) esmu pret vardarbīgu domstarpību kārtošanu
b) pats sevi nevar piekaut un atštaukāt. tā kā atliek vien to krupi norīt, izlakt vīnu un turpināt ar kārtējiem konspektiem