tas, ka es neprotu krāpties man nāk tikai par ļaunu. cītīga biļšu pirkšana i tramvajos i autōbusos, bibliotēkās nešmaukšanās ar datumiem pat tad, kad varētu nomuhļīt uz mēneša nepareizu uzrakstīšanu.. protams, mani gandrīz ķer sirdstrieka tajās retajās reizēs kad es par spīti aizliegmam ielienu traukos caur angļu, franču, krievu, lietuviešu, respektīvi dajebkādu citu saitu - .lv ir nobloķēts un es zinu, ka biblotekāre pār plecu kontolēt nāk tieši seit, jo mana mugura noteikti izskatās aizdomīgi vainīga un nožēlas pilna, nemaz nerunājot par tramīgo plecu līniju, kas prasmīgi rada iespaidu par asaru lēkmes flirtu ar matu cirtām
pasniedzējiem gan puslīdz melot esmu iemācījusies. jeb, kādas kursabiedrenes vārdien runājot - radīt pareizo iespaidu ;) pat bez tik acīmredzamām blakusparādībām kā stosteklis vai sarkani melu pleķi uz vaigiem
dažreiz pašas godīgums mani pārlieku nomoka