protams, cilvēkam ir jānovēl tas, ko viņš vēlās un tas, kas viņu dara laimīgu. laikam esmu egoiste negribot un netaisoties novēlēt galeriju traukos "mēs esam kopā...gadus" ar agresīvu bravūrīgu apkārtpiselīgu tipiņu, 'slikto puisi' smieklīgām pašķidrāmm ūsiņām zem degungala, kovboja gaitu, prastu valodu, smagu roku. bailīgu. ok, varu saprast - esmu bijusi tā ļaunā, kas kūda uz aiziešanu un emancipāciju, savu attieksmi necik daudz slēpusi neesmu, un tomēr - zinot to, ka neesmu nekāds ziediņš un maijrozīte, drīzāk gan sterva ar asu mēli, kā no manis var baidīties?! labi, protams uz ielas var nelikties pazīstam, īpaši intīmā apskāvienā ar citu sievišķi, protams es zinu šo to, ko iespējams menti un darbadevēji tikai nojauš, bet kamōn! slikta "draudzene" - nenovēl citai laimi. i netaisās!!!