7. Oktobris 2012 (18:51)
ir lietas, kādi pilnīgi sīkumi, kas tuviniekos kaitina. nevis tā, ka drusciņ, bet tā līdz gārdzieniem kaitina. šodien es nedaudz padomāju un šo to atlaidu. gan jau tāpat dažreiz kaitinās, bet varbūt man būs vieglāk kaut ko pieņemt (un līdz ar to arī pašai sevi)
citādāk sanāk tāpat kā ar meitenēm, kas sagrābj to nabaga veci (pardon my french) aiz olām un tad nu zāģē, kamēr izzāģēs pareizi un būs izresējušas kā suni
un beigās neredz ne to, kas cilvēkā labs, ne to, ko sākumā redzējušas