garāmskrienot dzirdēju dažus dzejoļus un Helēnas Kozlovas dziedājumu (vismaz ļoti izklausījās pēc Helēnas Kozlovas), grāmatu teltī redzēju cibā apjokoto Jaunā Vāgnera izdevumu, nikna tante neļāva man pāršķirstīt grāmatas, bet kā lai izvēlas un krīt kārdinājumā tērēt naudu, ja nevar sajust to brīnumaino jaunas grāmatas smaržu