22. Jūlijs 2012
nav nekā nozīmīga, ko ierakstīt. gauzties negribās, it ka nav par ko sūdzēties un tā nu atveru, palasu un aizveru, baudot otro diennakti pilnīgā vientulībā. gribētos kaut ko garšīgu bet baidos atkal sīknaudā iztērēties ainara mielava vārdiem runājot
vispār esmu slinka. gandrīz tik slinka, ka kauns, bet tas ir tik tīksmīgi, ka nevaru beigt priecāties