visi kā cilvēki, tikai es - ņerkšķis. labāk nemaz neieslīgt detaļās, kā man sāp mati un acis un ausis un krūtīs smagums iemeties, galvā džinkst, rīkli dedzina, visi mīkstumi un kauli nogulēti, rūkdama nāk aizparītdiena ar darāmajiem darbiem, ja es sākšu to savu apziņas plūsmu fiksēt ātri vien palikšu viens un nelaimīks
bet nu labi, ja reiz jūs nerakstiet, skatīšos filmas, ēdīšu gardumus un ļaunīgi tricināšu riepu, lai kūst, lai plok, lai pazūd līdz vasarai