vēl par kaķiem un cietsirdīgiem cilvēkiem - vakarrīt (neprecīzi, bet man patīk kā skan) blakusmājas iedzīvotājs aiz čupra sagrābis pamukušu kaķi stiepa atpakaļ uz dzīvokli visu laiku dusmīgi purpinādams kaut ko par tādu gadījumu neatkārtošanos un mājās dabūšanu un es iedomājos, cik tomēr sasodīti egoistiski ir tā brēkt uz dzīvnieciņu par to, ko šis i gribēdams nevar ietekmēt. viņš taču cauri visiem plastmasas logiem jūt, kā viņa alkst pēc viņa, tieši viņa, un gaida un tieši tāpat ilgojas. bet nē - kaķiem nedrīkst. un kastrēt taču ir nehumāni. daudz humānāk ir ļaut viņam tvīkt pie durvīm cerot uz mazu nokniebšanos pagrabā vai slienaini klausīties kā saimnieki ko tur un kā tur. jo tam, ka viņi nesaprastu es ne pa kam neticu
egoisti mēs tomēr esam. suga